Izbraukšanas rīkojumu skaits, protams, laika gaitā mainās, bet ir skaidrs, ka nav runa par daudziem tūkstošiem personu. Uz šādu datu fona visai ironiska šķiet histēriskā plosīšanās par prasību Krievijas pilsoņiem, kuri vēlas dzīvot Latvijā, apliecināt latviešu valodas zināšanas.
Ir vērts atcerēties, ka manipulējoši, iežēlinoši cilvēkstāsti, kuru centrā bija latviešu valodas nepratēji, gāzās publiskajā telpā tik intensīvi, ka raisīja aizdomas par ģeopolitiski iekrāsotu kampaņu, kurai ir savi scenāristi un savi izpildītāji. Mūsu sabiedrībai bija arī iespēja vērot prokrievisko politiķu centienus ar valodas tematu vairot savu atpazīstamību un bruģēt sev ceļu uz Eiropas Parlamentu. Tas gan neizdevās, jo no deviņiem ievēlētajiem deputātiem tikai vienu var uzskatīt par tipisku krievvalodīgā elektorāta līderi, turklāt šī politiķa karjera ilgst jau daudzus gadus.
Jāatgādina arī tas, ka Satversmes tiesa normu, kura Krievijas pilsoņiem nepieciešamās uzturēšanās atļaujas iegūšanai prasa apliecināt latviešu valodas zināšanas, ir atzinusi par atbilstošu Latvijas Republikas pamatlikumam. Rezumējot: politiskās kaislības ap šo tematu ir bijušas visai pamatīgas, taču būtiskas ietekmes uz iedzīvotāju skaitu mūsu valstī vismaz pagaidām nav.
LETA 22. jūnijā, atsaucoties uz Valsts robežsardzes datiem, ziņoja, ka no Latvijas ir izceļojuši 632 Krievijas pilsoņi, un arī tas nav milzīgs daudzums. Vienlaikus ir skaidrs, ka problēma, kas saistīta ar to, ka ne visi mūsu valstī gadu desmitiem dzīvojošie cittautieši ir apguvuši latviešu valodu un sazinās latviski publiskajā komunikācijā, joprojām ir aktuāla.
Uzmanības vērti šajā kontekstā ir 28. jūnija žurnālā SestDiena publicētie Ukrainas publicista Vitālija Portnikova vārdi par to, ka cilvēki, kas no Krievijas "Ukrainā vai Latvijā ieradušies padomju laikā, neinteresējas par apkārtējo pasauli, viņi uzskata, ka apkārtējai pasaulei ir jāinteresējas par viņiem un jāpielāgojas viņiem". Šajā atziņā ir dziļa patiesība.
Un gan valdošajai elitei, gan sabiedrībai kopumā jāapzinās, ka ir svarīgi veicināt Latvijā dzīvojošo cittautiešu interesi par latviešu valodu, kultūru, izglītības sistēmu, zinātnes sasniegumiem un uzņēmējdarbības vidi un ka reiz jābeidz izdabāt tiem, kuriem šādas intereses nav.