Izraēlas gadījumā problēma ir tā, ka ebreju valsts ir radikāli paaugstinājusi sava eksistenciālā konflikta ar Irānu līmeni, neraugoties uz neskaidrām iespējām sasniegt pašas izvirzītos mērķus – Irānas kodolprogrammas un ballistisko raķešu programmas likvidēšanu. Iespējama šo mērķu sasniegšana ir tikai vai nu Teherānas pilnīgas kapitulācijas un varas maiņas Irānā, vai arī ASV tiešas iejaukšanās konfliktā Izraēlas pusē gadījumā. Izraēlai nav nedz t. s. bunkura bumbu, kas nepieciešamas Irānas svarīgāko kodolobjektu un militāro objektu iznīcināšanai, nedz iespēju tās nogādāt līdz mērķiem.
Visi citi iespējamie scenāriji ir ilgtermiņa ieguvums Teherānai. Ja konflikts tiks apturēts, tā varēs mācīties no kļūdām, bet, ja ieilgs, tad nelielā Izraēla cietīs un zaudēs daudz vairāk nekā Irāna. Tajā skaitā arī tādēļ, ka irāņu kultūrā pastāv vispārējs "nāves nicinājums", kamēr Izraēlā tās pilsoņu nāve no apšaudēm tiek uztverta ļoti sāpīgi.
Attiecīgi arī galvenais jautājums šobrīd ir, kādu lēmumu pieņems ASV prezidents, kuram savukārt ir tikai viena pieņemama izeja – panākt Irānas piekāpšanos sarunu ceļā. Turklāt nevis tādēļ, ka ASV uzlidojumu Irānai sekas var uzspridzināt (un, visticamāk, ka arī uzspridzinās) visu reģionu, bet gan galvenokārt iekšpolitisku iemeslu dēļ. Ja vienošanās izrādīsies neiespējama, tad Trampam nāksies gandrīz vārda tiešā nozīmē nodot ievērojamu daļu savu līdz šim pašu uzticamāko atbalstītāju. Domājams, ka šādi parakstot arī nāves spriedumu republikāņu ilgtermiņa perspektīvām.
Kopumā ASV prezidents šobrīd atrodas krustcelēs starp to MAGA (Make America Great Again) kustības daļu, kura kategoriski iebilst pret jebkādu ASV līdzdalību "svešos karos" un ir atbalstījusi Trampu tieši kā "miera prezidentu", un konservatīvajā vidē ļoti ietekmīgajiem amerikāņu evaņģēlistiem, kuri ticības (jūdaiskās kristietības dažādās tās versijās) dēļ vienmēr atrodas proizraēliskās pozīcijās. Turklāt abu šo konservatīvo grupu nostāja ir būtībā bezkompromisa, un atteikties no tās negrasās nedz vieni, nedz otri.
Kā tālāk attīstīsies notikumu gaita, protams, ir atkarīgs ne tikai no ASV prezidenta, taču var pieņemt, ka tieši viņš iepriekšminēto iemeslu dēļ līdz pat pēdējam brīdim centīsies noslēgt vienalga kādu darījumu, kā arī izvairīsies no viennozīmīga lēmuma pieņemšanas.