Cik man izdevies pamanīt, pagaidām tikai Valsts prezidents patiešām ir paudis bažas par šādu vērtējumu, norādot, ka tas ir nopietns signāls. Pārējiem politiķiem un ierēdniecībai pirmšķietami valsts pozitīvā tēla kritums ārvalstu investoru acīs laikam neliekas nekas ārkārtējs, jo reakcija uz šo nopietno signālu, manuprāt, ir diezgan relaksēta. Un tieši šī nianse šķiet daudz satraucošāka pat par investoru skarbo novērtējumu, kas patiesībā nozīmē vienu – valdības un ierēdniecības darbs kvalitatīvas un drošas biznesa vides uzturēšanai ir novērtēts ar nesekmīgu atzīmi.
Protams, kaut kādā mērā noteikti investoru piesardzību ieguldīt Latvijā ietekmē arī ģeopolitiskā situācija un agresīvā Krievija kaimiņos, tomēr tas ir tikai viens no iemesliem, kas atzīmēti pētījumā:
"(..) vairākums investoru izceļ ģeopolitisko situāciju, minot arī kvalificēta darbaspēka nepieejamību, augstas darbaspēka izmaksas un nepārdomātu normatīvo regulējumu. Vienlaikus ievērojami zemāk investori novērtējuši arī politikas veidotāju darbu investīciju piesaistē – ar 2,4 punktiem 5 punktu skalā. Tas ir zemākais vērtējums kopš 2017. gada. Lai arī ir uzlabojusies komunikācija ar politikas veidotājiem un ir jūtama viņu vēlme ieklausīties, investoru skatījumā, trūkst reālas rīcības. Investori arī norāda, ka skaidras vīzijas trūkums traucē Latvijai veiksmīgāk konkurēt par jaunām ārvalstu investīcijām, jo nav skaidra pozicionējuma, kas izceltu Latvijas stiprās puses." Un vēl investori norāda – Latvijā ir augsts administratīvais slogs, ko rada augsts birokrātijas līmenis, koordinācijas trūkums starp publiskā sektora iestādēm, izmērāmu mērķu neesamība valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem un sarežģīts normatīvais regulējums.
Manuprāt, šādi secinājumi ir graujošs vērtējums vairāku līdzšinējo valdību un arī ierēdniecības darbam. Turklāt ne jau tikai tagad nāk šādas atklāsmes – gan vietējie uzņēmēji, gan ārvalstu investori jau gadiem ir runājuši par visām šīm uzskaitītajām problēmām. Jā, kaut kas ir darīts, kaut kas mainīts un uzlabots, taču acīmredzami politiķu un ierēdņu darītais ir vairāk nekā nepietiekams. Jautājums – vai viņi turpinās skaisti runāt un krist tālāk bezdibenī vai tomēr sāks reāli strādāt?