Neatbildēt Irāna nevarēja, atbilde tika apsolīta valsts augstāko amatpersonu līmenī, un pasaule desmit dienas dzīvoja gaidās par to, kāda būs šī atbilde un tās iespējamās sekas. Tostarp netika izslēgta iespēja, ka raķešu trieciens pa Izraēlu var novest pie liela mēroga karadarbības sākšanās jau tāpat konfliktu pārņemtajā reģionā. Ar ticamu iespēju, ka karadarbībā ātri iesaistītos arī abu pušu sabiedrotās lielvaras.
Tiesa, netrūka arī ekspertu, kuri norādīja, ka nedz viena, nedz otra puse tiešā konfliktā nav ieinteresētas un ka šā iemesla dēļ atbilde līdzināsies "atriebes akcijai", kāda sekoja pa ASV militārajiem objektiem pēc Irānas ģenerāļa Kasema Suleimani nogalināšanas Irākā 2020. gada sākumā. Proti, akcija būs pompoza un vietējo publiku iepriecinoša, taču bez vērā ņemamiem militāriem rezultātiem. Tajā skaitā tādēļ, ka pretējā puse jau iepriekš būs informēta par gaidāmajiem notikumiem.
Beigās tieši pēc šāda scenārija arī risinājās notikumi. Par "atriebes akciju" Teherāna paklusām informēja kaimiņus vēl trīs dienas iepriekš, kamdēļ ar vērienu un pūlim gavilējot uz Izraēlu palaisto raķešu un bezpilota lidaparātu vairākumu (pie kam pamatā vecu un maz efektīvu) vēl pirms nokļūšanas līdz mērķiem pārtvēra ASV un Lielbritānijas aviācija, bet atlikušās, ar niecīgu skaitu izņēmumu, notrieca Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēma. Pēc tam Teherāna paziņoja, ka atriebe ir notikusi un tā uzskata konfliktu par izsmeltu.
Rezultātā šobrīd visi var justies gandarīti. Irānā valda pārliecība (iekšējās propagandas ziņā Teherāna ir izcila meistare) par Izraēlai nodarītām ciešanām, kamēr Izraēla un sabiedrotie var godprātīgi teikt, ka uzbrukums ir atvairīts gandrīz bez zaudējumiem. Tostarp rietumvalstis, un jo īpaši ASV, arī aicina Izraēlu atteikties no tiešas atbildes, kas, visticamāk, nozīmē, ka kāds atbildes trieciens tiks dots pa Teherānas sabiedrotajiem. Domājams, pa Sīriju.
Cits jautājums, ka šāds ģeopolitiskais šahs nav un nevar atrisināt nevienu no reģiona eksistenciālajām pretrunām. Savukārt, ja risinājuma nebūs, tad kādam no spēlētājiem agri vai vēlu radīsies nepārvarama vēlme (vai arī nepieciešamība), tēlaini izsakoties, apgāzt šaha galdiņu un uzspēlēt jau pēc citiem noteikumiem.