"No pirmajām Krievijas sāktā kara dienām atbalsts Ukrainai kļuva par noteicošo tēmu EP dienaskārtībā. Tas izpaudās gan simboliski – Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim jau marta sākumā attālināti uzrunājot EP deputātus un EP priekšsēdētājai Robertai Metsolai kā vienai no pirmajiem ES līderiem dodoties uz Kijivu –, gan pavisam konkrēti, lemjot par finansiālu palīdzību," uzsver EP Preses dienests. Turklāt šogad Ukrainas tauta tika godināta ar Saharova balvu, ko EP ik gadu piešķir par domas brīvību un cilvēktiesību aizstāvību.
"Eiropas vēstījums ir skaidrs: mēs esam kopā ar Ukrainu," uzsver R. Metsola. Šis vēstījums ietver arī norādi ES dalībvalstu iedzīvotājiem – ja ir vēlēšanās baudīt tās iespējas, ko nodrošina dzīve ES, tad ir arī jāciena Eiropas vērtības, kas šajā gadījumā paredz solidarizēties ar Ukrainu un nosodīt Krieviju. Jāatgādina arī, ka EP ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, un līdz ar to nostāšanās Krievijas pusē var pat tikt interpretēta kā iestāšanās par terorismu.
Krievijas iebrukums Ukrainā šogad ir aizēnojis tādas EP iepriekšējo gadu aktualitātes kā Covid-19 pandēmijas ierobežošana un Eiropas Zaļais kurss. Visticamāk, pandēmijas gados pieņemtie lēmumi tiks publiski analizēti mierīgākā brīdī, izvērtējot arī kopīgās un atšķirīgās iezīmes dažādu ES dalībvalstu realizētajā stratēģijā. Savukārt Zaļais kurss līdz ar ES norobežošanos no agresorvalsts Krievijas izpaužas kā centieni atrast alternatīvas Krievijas energoresursiem, it īpaši dabasgāzei.
Šo gadu ES raksturo arī tas, ka maijā noslēdzās Konference par Eiropas nākotni, kuras laikā dažādu jomu pārstāvji prezentēja ieteikumus, kādas izmaiņas, viņuprāt, nepieciešamas. Jāteic gan, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ietekmēja arī minētās konferences gaisotni, it īpaši ES austrumos esošo dalībvalstu pārstāvjiem liekot domāt par militāro drošību. Ir sagaidāms, ka nākamajā gadā gan Briselē un Strasbūrā, gan mūsu valstī joprojām aktuāla būs energoresursu tematika ne tikai zaļā dzīvesveida, bet arī ģeopolitikas līmenī. Tāpat arī ir skaidrs, ka vismaz tik ilgi, kamēr Ukrainā turpināsies karš, ES norobežošanās no Krievijas un visa, kas saistīts ar Kremli, aizvien pieņemsies spēkā.
Savukārt to, kādus jaunumus nesīs 2023. gads, ņemot vērā to, cik negaidītas pārmaiņas piedzīvotas pēdējo gadu laikā, precīzi prognozēt nevar neviens.