Jāatgādina, ka mūsu valdība šonedēļ noteica, ka no 1. augusta viesstrādniekiem ''pirms darba pienākumu uzsākšanas būs jāveic Covid-19 tests un līdz analīžu negatīva rezultāta saņemšanas būs jāatrodas pašizolācijā, un tikai tad varēs doties pildīt darba pienākumus. Savukārt 5.–7. dienā pēc izbraukšanas no valsts, uz kuru ir attiecināmi piesardzības pasākumi, tests būs jāatkārto otru reizi''. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aģentūrai LETA jau ir paudis, ka šī valdības lēmuma rezultātā radīsies ''papildu izmaksas biznesam, darbam un darba devējam''.
Jāatceras, ka diskusijas par to, cik plaši Latvijas darba tirgus jāatver viesstrādniekiem no tām valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, mūsu valstī ļoti intensīvi noritēja 2018.–2019. gadā, jo vidējais bezdarba līmenis bija zems, turklāt bija vērojama plaisa starp darba devēju prasībām un piedāvāto atalgojumu no vienas puses un vietējo bezdarbnieku profesionālajām prasmēm un prasībām pret atalgojumu no otras puses. Covid-19 krīze gan situāciju ir mainījusi, un bezdarba līmenis ir audzis. Taču, kā Diena šonedēļ jau vēstīja, Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrā ir arī vakances, turklāt arī tādu amatu vakances, kuras teorētiski var aizpildīt arī viesstrādnieki.
Dažādu nozaru pārstāvju nostāja liecina, ka pavisam bez viesstrādniekiem iztikt nav iespējams pat Covid-19 krīzes laikā.
Ņemot vērā konstatētos Covid-19 gadījumus viesstrādnieku vidū, sliktākais scenārijs būtu naida kurināšana pret tiem cilvēkiem, kuri Latvijā ieradušies strādāt, un jo sevišķi nožēlojami būtu, ja ar šādu naida kurināšanu aizrautos politiķi. Jau iepriekšējos gados ekonomisti ir uzsvēruši, ka pats svarīgākais ir nevis viesstrādnieku skaits, bet gan tas, lai viesstrādnieku nodarbinātība tiktu uzraudzīta valstiskā mērogā, jo kategoriska vēršanās pret viesstrādnieku nodarbināšanu var kādu uzņēmēju, kam darbinieki ir ļoti nepieciešami, pamudināt uz dažādu shēmu īstenošanu, un rezultātā process var kļūt nekontrolējams.
Turklāt šovasar – Covid-19 izplatības risku apstākļos – valsts institūciju koordinēta uzraudzība ir it īpaši nepieciešama, lai nesekotu šokējoši mediju raksti un sižeti par neizprotami nodarbinātiem, dramatiskos apstākļos dzīvojošiem, sirgstošiem viesstrādniekiem.