Šajā vasarā, kad sabiedrībā virmoja diskusijas par nodokļu reformu, vairāki dažādu – un pat tik atšķirīgu kā informācijas tehnoloģiju joma, būvniecība un pārtikas produktu ražošana –, nozaru pārstāvji Dienai pauduši, ka uzņēmējiem patlaban visai aktuāla problēma ir darbinieku trūkums. Un te nav runa par uzņēmumiem, kas nevar atrast darbiniekus tāpēc, ka nav iespēju vai nav vēlēšanās maksāt konkurētspējīgas algas un nodrošināt XXI gadsimtam atbilstošus darba apstākļus. Te ir runa par veiksmīgiem biznesa vides spēlētājiem un konkurētspējīgām algām. Taču darbinieku trūkst, un kā iemesls tiek minēta daudzu Latvijas iedzīvotāju aizbraukšana strādāt uz ārvalstīm (gan nenoliedzot arī plaisu, kas mūsu pašu valstī šķir izglītību un darba tirgu). Tāpēc uzņēmējiem aktuālais jautājums ir – vai nodokļu reforma mazinās cilvēku aizbraukšanu strādāt uz ārvalstīm, vai veicinās aizbraukušo atgriešanos?
Labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) 5. jūlijā, atbildot uz Latvijas Radio un Dienas jautājumiem Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunktā, pauda viedokli, ka uz ārzemēm strādāt aizbraukušo atgriešanos Latvijā sekmēs minimālās algas palielināšana par 50 eiro – no līdzšinējiem 380 eiro līdz 430 eiro. Uz žurnālistu skeptisko neticību ministrs atbildēja ar mudinājumu ņemt vērā, ka minimālās algas paaugstināšana nes līdzi algu kāpumu plašākā mērogā. Var jau būt...
Savukārt Swedbank Finanšu institūts 4. jūlijā publiskoja aprēķinus par neto algu izmaiņām pēc nodokļu reformas, norādot, ka, piemēram, saņemot 500 eiro lielu bruto algu, neto alga pieaugs par aptuveni 22 eiro, saņemot 800 eiro lielu bruto algu – par aptuveni 13 eiro, saņemot 1000 eiro bruto algu – par aptuveni septiņiem eiro. Protams, līdz tam brīdim, kad konkrētu cilvēku algas ietekmēs reālas nodokļu jomas izmaiņas, vēl iespējamas dažādas korekcijas, un šie skaitļi jāuztver tikai kā vispārīgi izmaiņu raksturotāji, tomēr skaidrs, ka minētās summas – septiņi, 13 un 22 eiro – nebūs motivācija turīgākajās Eiropas valstīs strādājošajiem cilvēkiem no Latvijas pirkt aviobiļeti uz Rīgas reisu un steigšus atgriezties mūsu valstī.
Savukārt vērojot ap nodokļu reformu notiekošos procesus, jāteic, lai arī apgalvojums "strīdos dzimst patiesība" gluži bez jēgas nav, nodokļu reforma kļuvusi par simbolu procesam "kā sašķelt uzņēmēju vidi". Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nodokļu reformai paudusi viennozīmīgu atbalstu, norāda Valsts kanceleja. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis paziņojis, ka LTRK atsauc savu atbalstu nodokļu reformai, jo nav pārliecības, ka tā nodrošinās izaugsmi, vēsta LETA. Pērnā gada 9. augustā parakstītā, radniecīgu skatījumu apliecinošā valdības, LDDK, LTRK, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Zinātņu akadēmijas vienošanās, par kuru Diena jau iepriekš rakstīja, izrādījusies tikai formāls žests.
Patlaban, šī gada jūlijā, visai savdabīgi izskatās tas, ka divām respektablām uzņēmēju organizācijām pret nodokļu reformu ir pretēja attieksme – LTRK neatbalsta, bet LDDK atbalsta. Kurš redzējums izrādīsies tālredzīgāks, rādīs laiks.
tagad par tēmu
rezumē
Nevienlīdzība palielināsies