Tūrisma nozares pārstāvji nepaguruši atgādina, ka ārvalstu viesu ierašanās ir visai svarīga mūsu valsts ekonomikai, jo šie ceļotāji burtiskā nozīmē uz Latviju atved naudu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, pērn vienas dienas ceļotāju vidējie izdevumi bija 23,7 eiro braucienā, bet vairākdienu ceļotāju vidējie izdevumi – 304,3 eiro. Kopējā tēriņu summa sasniedza 179,9 miljonus eiro.
Ja vērtē mūsu valdības attieksmi pret tūrisma nozari grūtos laikos, t. i., kopš 2020. gada marta, tad jāteic, ka ministru attieksme ir bijusi visai atšķirīga. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) uzsvēris, ka svarīgi saglabāt Latvijas tūrisma industrijas konkurētspēju, savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) pat izpelnījās tūrisma nozares pārstāvju paustu demisijas pieprasījumu. Tiesa gan, nebūtu pamatoti apgalvot, ka tūrisma industrija pandēmijas laikā nav saņēmusi valsts atbalstu. Tomēr daudzi profesionāli darbinieki ir bijuši spiesti atstāt šo nozari un pievērsties karjerai citā jomā. Tāpat pārmaiņas vērojamas ceļojumu un viesmīlības industrijas uzņēmumu vidē.
Turklāt statistika nudien nav iepriecinoša – pērn mūsu valsti apmeklēja 1,9 miljoni ārvalstu viesu, kas bija par 39,5% mazāk nekā Covid-19 krīzes pirmajā gadā, t. i., 2020. gadā. CSP skaidro, ka pērn "būtiski sarucis Baltijas kaimiņu Latvijas apmeklējumu skaits – no Lietuvas tas krities par 57,6%, bet no Igaunijas – par 53,1%".
Saprotams, ka ne mūsu valdība, ne tūrismā strādājošie cilvēki nevar izmainīt globālos procesus – ģeopolitiskā situācija ir tik saspringta, cik ir. Kovida riski ir mazinājušies, bet nav pilnībā izzuduši. Tomēr, lai šīs vasaras ceļojumu sezona Latvijā nebūtu vēl "liesāka" par iepriekšējo, nepieciešams pielāgoties realitātei un popularizēt mūsu valsti tādos apstākļos, kādi tie ir.
Aprīlī LETA vēstīja, ka Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra sadarbībā ar lidsabiedrību airBaltic sāk kampaņu Vācijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā, aicinot Rīgā pavadīt vismaz 72 stundas.