Vismaz daļēji šis mērķis ir īstenots, jo, piemēram, par Vidusjūras tūrisma lielvalsti dēvēto Spāniju jūlijā apmeklēja gandrīz 4,4 miljoni ārvalstu ceļotāju, kas ir par 78,3% vairāk nekā 2020. gada jūlijā, turklāt viesu vidū plaši pārstāvēti bija tūristi no divām ES dalībvalstīm – Francijas un Vācijas. (To apliecina dati Spānijas oficiālajā statistikas vietnē.) Dati, kas raksturo tūristu skaitu jūlijā Latvijā, vēl jāgaida, bet informācija gan par starptautiskajā lidostā Rīga apkalpoto pasažieru, gan par aviokompānijas airBaltic pārvadāto ceļotāju skaitu rāda jūtamu kāpumu, salīdzinot ar jūliju pērn.
Tiesa gan, tāda starptautisko ceļojumu aprite, kāda bija pirms pandēmijas, vēl nav atjaunojusies. Turklāt paralēli ES digitālajam Covid sertifikātam valstis ieviesušas arī citus tā dēvētos koviddokumentus. Tomēr sertifikāts ir parādījis, ka ES institūcijas, ja grib, tad var vienoties un rīkoties raiti, – pamatnostādnes par ES digitālo Covid sertifikātu tika pieņemtas šā gada janvārī, bet Eiropas Parlaments zaļo gaismu sertifikātam deva 9. jūnijā, apliecinot, ka brīva pārvietošanās starp dalībvalstīm joprojām ir daļa no ES identitātes.
Jāteic, ka sociālajos tīklos vīdošais naidīgums pret šo sertifikātu kārtējo reizi liek brīnīties par to, kādā gan vidē vai, kā šobrīd ir moderni sacīt, "burbulī" daži līdzcilvēki dzīvojuši pirms pandēmijas, jo bailes no koviddokumentu QR koda tomēr ir tikai sazvērestības teoriju fanu sakulta vētra ūdensglāzē. Starptautiskā ceļošana allaž bijusi saistīta ar dažādu dokumentu noformēšanu. Aviopasažieriem daudzas gan ar gaisa satiksmes drošību, gan ar lidsabiedrību noteikumiem saistītas prasības bija jāievēro arī pirms pandēmijas. Turklāt ikviens, kurš lieto maksājumu kartes, citus bezskaidras naudas norēķinus un mobilo tālruni, ir "piefiksējams" arī bez ES digitālā Covid sertifikāta.
Cits jautājums gan ir, vai šāds sertifikāts tiešām ir mazinājis Covid-19 izplatību ES dalībvalstīs, un patlaban izskatās, ka argumentēti secinājumi par šo tematu vēl jāgaida. Palūkojoties uz Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, aina, kas rāda Covid-19 izplatību dažādās valstīs, ir visai raiba. Saslimstības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju kopumā ES un Eiropas Ekonomikas zonā 3. septembrī bija 204,3, un tas ir krietni zemāks nekā Apvienotajā Karalistē (681,7), bet krietni augstāks nekā Austrālijā (47,7).