Jau ir izskanējuši apgalvojumi, ka vajadzīga centralizēta rīcība, lai gāzes plītis masveidā aizstātu ar elektriskajām plītīm un vispār ierobežotu gāzes lietošanu sadzīvē.
Te būtu lietderīgi atcerēties, ka aicinājums koncentrēties uz elektroenerģijas lietošanu kopš 2019. gada Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir dzirdēts bieži. Tas ir saistīts ar ES mēroga stratēģiju, kas pazīstama ar nosaukumu Eiropas zaļais kurss. Šī stratēģija ietekmē ES mēroga lēmumu pieņemšanu daudzās jomās, to vidū energoresursu nozarē. Sadzīviskā līmenī ir popularizēts tas, ka telpu apsildīšanai jāizmanto elektriskā apkure, ēdiens jāgatavo uz elektriskās plīts un braukšanai vēlamākais ir transports, kuru darbina elektrība.
Taču visā Latvijā gāzes plītis virtuvēs nomainīt pret elektriskajām plītīm būtu diezgan sarežģīti gan tāpēc, ka ne visiem mājokļiem ir nepieciešamā elektrības jauda, gan arī tāpēc, ka iedzīvotājiem varētu pieaugt ikmēneša izmaksas. Protams, iesaistoties energoresursu ekspertiem un finanšu pārzinātājiem, atteikšanās no gāzes par labu elektrībai virtuvēs varētu būt iespējama, taču, zinot, cik ārkārtīgi lēni daudzviet mūsu valstī un arī tieši Rīgā rit daudzdzīvokļu māju atjaunošana, ir skaidrs, ka arī energoresursu risinājumu nomaiņa prasītu ilgu laiku. Turklāt gan dažādu dienestu, gan apdrošinātāju publiskotā informācija par ugunsgrēkiem un citām nelaimēm liecina, ka postījumiem mēdz būt dažādi cēloņi. 2025. gadā bija gadījums, ka "aizdegās ledusskapis, iznīcinot virtuvi un iedzīvi un radot gandrīz 30 000 eiro lielus zaudējumus", informējot par apdrošināšanu, vēsta Swedbank.
Gadumijas laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmis izsaukumus, jo degusi gan svētku egle, gan adventes vainagi ar svecēm, gan petarde, kas nokļuvusi zem automašīnas, gan arī petarde, kas ielidojusi daudzdzīvokļu mājas balkonā, ziņo LETA.
Protams, ugunsgrēkus parasti izdodas lokalizēt un apdzēst pietiekami ātri un veiksmīgi, lai tie neatstātu bez pajumtes daudzus desmitus iedzīvotāju, turpretī gāzes sprādziena spēks ir patiešām iznīcinošs. Taču skaidrs, ka atbildīgajām institūcijām būtu sistemātiskāk jāseko līdzi tam, lai tiktu mazināta riskanta rīcība. Un gan pašvaldībām, gan likumsargiem būtu rūpīgāk jāieklausās, ja iedzīvotāji informē par tādiem cilvēkiem, kuriem raksturīgi apkārtējos traucējoši un pat apdraudoši paradumi.