Varētu ciniski teikt, ka šis vērtējums iezīmē Latvijas politikas fenomenu kā tādu, jo kategoriskā vai piesardzīgākā formā ticis attiecināts arī uz citām pēdējo desmitgažu valdībām, un tas fenomens slēpjas spējā mūs ik reizes no jauna pārsteigt – izrādās, tomēr iespējama arī vājāka valdība. Tas, starp citu, korelē ar ļoti līdzīgiem vērtējumiem par Saeimas sastāvu, kuros katrs nākamais parlamenta sasaukums tiek pasludināts par vēl vājāku nekā iepriekšējais.
Nianse, kurai vēlos pievērst uzmanību, – nevajadzētu aloties, šos dramatiskos vērtējumus, īpaši apzīmējumu "vāja", attiecinot uz valdības nespējību vai neprasmi. Jā, tā nespēj, neprot vai vispār savā dienaskārtībā neiekļauj to, ko no tās gaida kritiski noskaņotie vērtētāji, bet tas nenozīmē, ka Siliņas valdība ir amorfs veidojums no valdības sēdē pusaizmigušiem, apātiski neieinteresētiem un, kā nu jau atļaujas baumot ziņas formātā pat sabiedriskā radio tiešraidē, dažkārt iereibušiem ministriem, kuru vājuma vienīgā nelaime ir tā, ka valstī netiek risinātas būtiskas ilgtermiņa problēmas. Tā nebūt nav.
Patiesais ministru ietekmes – vai sauksim to par apsviedīguma vai, pavisam tiešiem mājieniem runājot, šiverīguma – indekss ir būtiski atšķirīgs no tām atzīmēm skalā no "neieskaitīts" līdz maksimums "gandrīz apmierinoši", kuras viņiem, vadoties pēc publiskās darbības un virzīto politisko iniciatīvu izvērtējuma, piešķīra vērtētāji. Te arī slēpjas viena no galvenajām atbildēm šīs koalīcijas stabilitātei, vēsā mierā dreifējot nepārtrauktas kritikas viļņos. Visi trīs it kā tik dažādie koalīcijas partneri ar ārkārtīgu empātiju izturas cits pret cita caur valdību bīdītajām saimnieciskajām interesēm, kur, vēsturiski atpakaļ raugoties uz citiem pēdējo pārdesmit gadu koalīciju salikumiem, partijas cita par citas zemdeķa plāniem palaistu aizmuguriskas runas, vēl pirms tinte uz papīra nožuvusi. Tāpēc kaut kādu reakciju uz nemitīgo publisko kritiku diez vai no valdības partijām var sagaidīt agrāk nekā 2026. gada sākumā, kad formula "visi vienādi vāji, visi vienādi atbildīgi" neko labu tām nesolīs rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Protams, ja pa vidu nenoblīkšķēs kāds skandāls, kas vidējam ziņu skatītājam būs saprotamāks par airBaltic pārdošanu vai Rail Baltica sadārdzināšanu. Spriežot pēc valdības attieksmes, potenciāls tam ir.