Vispirms, aizstāvot sabiedrisko mediju, jāteic, ka Briseles izvēle ir visai loģiska. EP lēmumi ir ļoti būtiski visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, to vidū arī Latvijai, un liela daļa EP lēmumu visai tieši ietekmē mūsu ikdienas dzīvi. Turklāt, ja arī reizēm ES mēroga institūciju politikas ietekme nav izjūtama ļoti konkrēti, tai tomēr var būt netiešas ilgtermiņa sekas.
Savukārt, apspriežot iespēju saņemt informāciju par Lietuvas un Igaunijas aktualitātēm, mūsu sabiedrībai nevajadzētu jaukt kopā divas dažādas lietas: informācijas pieejamību vispār un informācijas pieejamību latviešu valodā.
Ja ir runa par informācijas pieejamību vispār, apgalvot, ka tādas nav, ir absurds.
Igaunijas Nacionālā raidorganizācija ERR nodrošina plašu ziņu klāstu ne tikai igauņu, bet angļu valodā, un tas ir atrodams internetā pat mobilajā versijā, respektīvi, lasāms viedtālrunī. Viegli pieejamas un pat viedtālrunī lasāmas ir arī Lietuvas Nacionālā radio un televīzijas LRT ziņas ne tikai lietuviešu, bet arī angļu valodā.
Kas attiecas uz informāciju latviešu valodā, Baltijas ziņas piedāvā Latvijas nacionālā informācijas aģentūra LETA, un no LETA ziņas nonāk arī citos medijos.
Ja nopietni tiek domāts par plašāku Lietuvas un Igaunijas aktualitāšu izklāstu latviešu valodā, vispirms svarīgi būtu definēt, kādu auditoriju vajadzētu sasniegt.
Ja svarīga ir tā auditorija, kurai joprojām nozīmīgs rituāls ir konkrētā laikā skatīties televizoru, tad nepieciešamas ziņas par notikumiem Baltijas kaimiņvalstīs, piemēram, mūsu sabiedriskajā televīzijā. Taču te ir risks, ka brīžiem aktuālo notikumu būs maz un tad ziņu vietā parādīsies laika aizpildīšanai izstiepti cilvēkstāsti par to, kā mūsu kaimiņvalstu iedzīvotāji, piemēram, iegādājas pārtiku.
Savukārt, ja mērķis ir sasniegt to auditoriju, kas mediju saturu patērē galvenokārt internetā un pašu izvēlētā laikā, vajadzētu nodrošināt virtuālajā vidē viegli pieejamas un ērti pārskatāmas Baltijas ziņas latviešu valodā.