Tas ir aktualizējis jautājumu par jau divas reizes – 2020. gada pavasarī un rudenī – pielietoto metodi, t. i., dažādu ierobežojumu ieviešanu. Lai gan politiskie līderi ir pauduši, ka nevēlas steigties ar ekonomikas apturēšanu, dažādu nozaru pārstāvji jau sākuši kampaņas "Mūsu nozari nedrīkst ierobežot!" stilā. Biznesa vidē pavīd arī ironizēšana par tādiem uzņēmējiem, kuri apgalvo, ka citas jomas epidemioloģiskās drošības vārdā vajag ierobežot, bet viņa darbības nišu gan ne. Turklāt ir jau arī saprotams, ka daudziem uzņēmumiem iespēja strādāt bez ierobežojumiem patiešām ir "būt vai nebūt" jautājums, jo 2019. gada peļņas radītie uzkrājumi, kas 2020. gada martā ļāva justies samērā mierīgi, jau ir sadiluši.
Protams, savas intereses cenšas virzīt ne tikai uzņēmēji, bet arī dažādu politisko strāvojumu pārstāvji, turklāt vēl visam pa vidu ir problēmas, ko rada mūsu sabiedrības sašķeltība attieksmē pret vakcinēšanos.
Lai valdība stresa apstākļos atkal nepieņemtu tik dīvainus lēmumus kā bēdīgi slavenie atļauto un aizliegto preču saraksti, kurus kritizējis pat ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), paužot, ka "nedrīkst atkārtot iepriekšējo scenāriju, veidojot preču sarakstus", ir svarīgi, lai politiķi analizētu un sabiedrībai izskaidrotu, tieši kur ir lielākie riski inficēties ar Covid-19.
Pandēmija ilgst jau pusotru gadu, vairs nav tādas situācijas, kāda bija pērn martā, kad ne Latvijā, ne citur Eiropā nebija pieredzes cīņā pret koronavīrusu SARS-CoV-2. Šobrīd sabiedrībai jau ir tiesības prasīt no valdības tādus lēmumus, kas mazinātu bažas, ka ierobežojumi tiek ieviesti panikas rezultātā vai arī tāpēc, ka atkal kārtējā sabiedrisko attiecību "superkomanda" ieteikusi radīt iespaidu par aktīvu darbošanos, un mazinātu bažas arī par to, ka ierobežojumi netiek ieviesti tāpēc, ka politiķi pakļaujas biznesa lobiju spiedienam.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) ir norādījis, ka Latvijā problēmas rada dezinformācija, bet, lai nerastos jaunas sazvērestības teorijas par tēmu "politiskā elite tautai melo", ir svarīgi, lai pati valdība sniegtu precīzu skaidrojumu par savu rīcību.