Ierasts, ka šādos brīžos publiski sākas diskusijas par to, vai mums tiešām nepieciešams radīt jaunu papildu brīvu dienu, tiek veikti dažādi aprēķini par to, cik neieņemtas naudas tautsaimniecībai, nesaņemtu nodokļu budžetam un citas blaknes rada šī viena papildu brīvā diena. Taču to visu var uzskatīt par subjektīvu pieeju, tam kā pretargumentu izceļot konkrētās svētku dienas emocionālo un valstisko nozīmi. Turklāt vienmēr būs tā, ka daļa sabiedrības viennozīmīgi šādas iniciatīvas atbalstīs, daļa nosodīs, bet vēl daļai tas patiesībā būs vienalga, ar domu – kā likumdevējs nolems, tā arī dzīvosim tālāk.
Tomēr būtisks ir cits faktors, proti, kādu cilvēcisko un emocionālo piesātinājumu radām šīm oficiālajām, ar likumu apstiprinātajām svētku dienām.
Un te runa ir tieši par valsts pienesumu. Protams, ne jau valsts ar oficiālu amatpersonu ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, svinīgajām Saeimas sēdēm un citiem oficiālajiem un mazāk oficiālajiem pasākumiem rada svētku noskaņu. To rada cilvēki paši – ar savu attieksmi, izpratni par konkrēto notikumu, ar piederības sajūtu savai valstij, tās vēsturei un tiem, kuri atdevuši savu mūža darbu, bet nereti arī dzīvību, lai mēs šodien varētu dzīvot paši savā brīvā valstī.
Taču, atgriežoties pie 11. novembra, – diez vai kāds noliegs, ka Lāčplēša dienā visspēcīgākais un emocionāli piepildītākais brīdis iezīmējas vakara krēslā līdz ar pirmās svecītes iedegšanu 11. novembra krastmalā pie Rīgas pils. Ne reizi vien nācies redzēt ārvalstu viesu interesi un lūgumu skaidrot, kādēļ cilvēku tūkstoši sanāk Daugavas krastmalā, lai kopā ar ģimeni un draugiem iedegtu gaismiņas un saviem bērniem un mazbērniem stāstītu šā notikuma nozīmi. Tā ir dabiski izveidojusies tradīcija, kam nebija vajadzīga speciāli radīta brīvdiena, pat ja 11. novembris iekrita darba dienā.
Tādēļ jācer, ka šis politiķu solis nav tomēr tikai tāda vēlēšanu gada aktivitāte, bet rūpīgi izsvērts lēmums, kam tālāk sekos arī saturiskais un emocionālais pienesums. Ka tā nebūs tikai papildu brīvdiena, piemēram, pirmdienā, 12. novembrī, pēc svētdienas, 11. novembra, vakara.