Uz šī fona aktuāls ir arī jautājums par mūsu valdības stratēģiju, respektīvi, par to, kurās jomās Covid-19 pandēmijas ietekme tiks mazināta vispirms. Tā, piemēram, vai mērķis ir pēc iespējas ātrāk atjaunot skolēnu mācīšanos klātienē? Ja tā, tad jādomā, kā ar vakcinācijas palīdzību mazināt Covid-19 izplatības riskus skolās. Savukārt augstskolās, iespējams, daļa lekciju arī turpmāk var noritēt attālināti un tā pavērt plašākas studēšanas iespējas tiem cilvēkiem, kuri strādā vai rūpējas par mazu bērnu, vai dzīvo tālu no augstskolas.
Arī vērtējot situāciju ekonomikā, būtu svarīgi saprast, kuras jomas prioritāri vajadzētu atbrīvot no ierobežojumiem. Iespējams, vakcīnai pēc iespējas ātrāk jābūt pieejamai starptautisko pārvadājumu nozares darbiniekiem, kā arī tiem cilvēkiem, kuru uzņēmējdarbība vai profesionālā karjera ir cieši saistīta ar nepieciešamību doties ārzemju braucienos.
Ekonomisti un dažādu nozaru pārstāvji jau ir norādījuši, ka veiksmīgai uzņēmumu ieiešanai eksporta tirgos, kā arī globālu projektu virzīšanai došanās komandējumos un apspriedes klātienē ir ļoti svarīgas.
Mūsu valdībai būtu arī jāsagatavo precīzs plāns, kā atjaunot Covid-19 krīzē smagi cietušo tūrisma industriju, kuras darbība pērn divas reizes – gan pavasarī, gan gada nogalē – tika pilnībā paralizēta. Valdība bez ievērības nedrīkstētu atstāt arī kultūras dzīves atjaunošanu, un ir svarīgi vakcināciju virzīt tā, lai durvis skatītājiem varētu vērt teātri un koncertzāles. Vēl, protams, ir svarīgi definēt, kurās jomās pandēmijas laikā ieviestais attālinātais darbs veicina produktivitāti, bet kurās ir nepieciešama vismaz daļēja atgriešanās birojos.
Vairāki eksperti norādījuši, ka 2020. gada pavasarī sabiedrība ierobežojumus ievēroja apzinīgāk nekā rudenī. Iespējams, tas tāpēc, ka martā daudziem bija pārliecība – uz brīdi jāsamierinās ar pauzi, bet drīzumā varēs atsāk strādāt.
Tagad, ja reiz zinātnieki sarūpējuši vakcīnu, ir svarīgi, lai politiķi nodrošinātu sabiedrībai vēstījumu, ka jau drīz būs iespējams izrauties no pandēmijas radītā sastinguma