Valdībai problēmu nav

ES valdību izvēlētās un daļēji jau ieviestās metodes ir dažādas un kombinētas – enerģijas tarifu kāpuma ierobežošana, īslaicīgu nodokļu atlaižu ieviešana, zaļās enerģijas atbalsta shēmu izmaksu segšana patērētājiem, finansiāls atbalsts mazāk turīgajām mājsaimniecībām u. c. Taču Eiropas valdību vadītāji un politiķi vismaz rāda norūpējušos vaigus un sola glābt savas sabiedrības no briestošās krīzes. Un runa šoreiz nav pat tikai par tarifu kāpumu, tiek piesaukti arī auksti radiatori ziemas vidū. Latvijas valdībā, kā ierasts, ne miņas no satraukuma. Premjers Krišjānis Kariņš pagājušajā nedēļā intervijā TV3 teica, ka Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojumā par elektrības un gāzes cenu kāpumu esot secināts, ka "nav pazīmju, ka būtu energoresursu krīze". Tāpēc ministrijām esot uzdots divu mēnešu laikā (!) "sagatavot redzējumu", kā identificēt tos, kam nepieciešama palīdzība energoresursu cenu kāpuma dēļ. 

Sekoja ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga paziņojums, ka neesot pamata runāt par energoresursu trūkumu vai tādu cenu kāpuma risku, kas varētu izraisīt krīzes situāciju. Iespējams, viņam krīze pagaidām nedraud, bet palūkosimies uz situāciju tipiskā ģimenē, kas dzīvo Rīgā. 1. jūlijā stājās spēkā Latvijas gāzes tarifu kāpums par 25 līdz 42 procentiem, kā arī Latvenergo elektrības cenu kāpums par 10 līdz 42 procentiem. No 1. septembra sekoja siltumenerģijas tarifa pieaugums par 26,6%, bet no 1. novembra tam sekos vēl viens lēciens par 16%. Pievienosim pārtikas ražotāju dramatiskās prognozes par pārtikas cenu kāpuma turpināšanos līdz pat pavasarim.

Taču pat tie ir nieki, salīdzinot ar bažām, ko Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē izteica gāzes pārvades operatora Conexus Baltic Grid pārstāvis. Un, proti, lai gan Inčukalna gāzes krātuvē šobrīd gāzes netrūkst, nav izslēgts, ka augsto cenu dēļ gāzes tirgotāji jau līdz janvārim to izņems milzu apjomā, atstājot tikai īslaicīgu Ministru kabineta noteikto krīzes rezervi. Un tad gaisma un siltums var izdzist arī Kariņa un Vitenberga mitekļos...