Turklāt, kā intervijā, kas publicēta 22. novembra Dienā, norādījis Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš, "atgūt zaudēto reputāciju Krievijai būs ļoti grūti". Mūsu valstī vērojama virzība uz to, ka nākotnē skolās krievu valodu vairs nemācīs kā otro svešvalodu (arī par to raksts bija lasāms 22. novembra Dienā). Taču tas, vai jau patlaban krievu valoda tiek vai netiek izmantota kā svešvaloda starptautiskai saziņai, ir atkarīgs no mums pašiem, t. i., no latviešiem, tāpat kā no lietuviešiem, igauņiem un citu Eiropas Savienības (ES) austrumos esošo dalībvalstu iedzīvotājiem, kuriem vēsturisku apstākļu dēļ nācies dzīvot Krievijas impērisko ambīciju ēnā.
Valodu lietošanai normatīvais regulējums var tikai dot ievirzi, taču likumos un noteikumos nekad nebūs definēti rīcības modeļi visām ikdienā iespējamām situācijām. Turklāt daudz kas ir atkarīgs ne tikai no cilvēku politiskās pārliecības, bet arī no svešvalodu zināšanām. Tāpat arī, lai cik skumji tas būtu, ir jāatzīst, ka latviešu valoda nav un nebūs globālā mērogā lietota starptautiskās saziņas valoda, tāpēc bez tādas svešvalodas, ko izmantot sarunās ārvalstīs vai ar ārvalstu viesiem, kuri ierodas pie mums, iztikt mēs nevarēsim. Vērtējot situāciju kopumā, jāatzīst – lai stātos pretī lieluma mānijas pārņemto krievu šovinistu pārliecībai, ka Baltijā un citur pasaulē bez krievu valodas nevar iztikt, nav cita varianta, kā apgūt prasmi sazināties angļu valodā un, ja iespējams, vēl kādas ES dalībvalsts valodā. Ņemot vērā Baltijas valstu ciešās savstarpējās ekonomiskās saites, kā arī sadarbību kultūrā un citās jomās, iespējams, būtu vērts gan paplašināt iespējas Latvijā apgūt lietuviešu un igauņu valodu, gan popularizēt latviešu valodas apguvi Igaunijā un Lietuvā.
Šajā vasarā un rudenī Igaunijā bija vērojams, ka krievu valoda kā starptautiska saziņas valoda jau ir pilnībā izzudusi no tādas vides kā, piemēram, digitālajiem risinājumiem veltīta konference un zaļajām idejām veltītas diskusijas, vietā nākot angļu valodai. Bija arī vērojams, ka mūsu ziemeļu kaimiņvalsts tūrisma industrijā – muzejos, viesnīcās un pat Tallinas autoostā – krievu valodu aizvien izteiktāk nomaina angļu valoda. Arī Lietuvā bija vērojamas līdzīgas tendences, kas paralēli politiskajai motivācijai skaidrojamas arī ar likumsakarīgo paaudžu maiņu – daudzās jomās ienāk XXI gadsimtā dzimusī paaudze, kas labi pārvalda angļu valodu un tajā izvēlas runāt ar ārvalstu viesiem