Valsts nav tikai galvaspilsēta

Pirmkārt, Narva atrodas tieši pie Igaunijas un līdz ar to arī Eiropas Savienības (ES) robežas ar Krieviju. 

Robeža te šķērsojama pa tiltu, kas uzbūvēts pāri upei, un Narvai ir ciešās vēsturiskās saites ar upes otrā krastā esošo Krievijas pilsētu Ivangorodu, kas XX gadsimta 20. un 30. gados ar nosaukumu Jānilinna ietilpa Igaunijas teritorijā. Otrkārt, Narvā liela daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie, kuri Igaunijā ieradušies padomju laikā. Treškārt, no Narvas līdz Tallinai ir tālāk nekā līdz Sanktpēterburgai.

Taču jāņem vērā arī tas, ka Narva no daudzām citām Igaunijas pilsētām atšķiras ne tikai ar krieviskas mentalitātes klātesamību, bet arī ar ļoti straujo pilsētvides pilnveidošanu un modernizēšanu. 

Pilsēta, kas vēl nesen slīga postpadomju pelēkumā gan vizuāli, gan valdošās atmosfēras ziņā, pēdējos gados kļuvusi visai eiropeiska un pievilcīga, un, kā šogad atzīst Narvas iedzīvotāji, tas noticis, galvenokārt pateicoties ES finansēto projektu īstenošanai. 

Kamēr Igaunijas prezidente uzturas Narvā, lai kliedētu stereotipu, ka šī pilsēta ir pārējai Igaunijai un ES sveša pasaule, Latvijā jau uzvirmojusi diskusija par to, vai mūsu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim vajadzētu kādu nedēļu pastrādāt, piemēram, Daugavpilī.  

Protams, nav jau jākopē Igaunijas prezidentes rīcības scenārijs, taču mūsu ziemeļu kaimiņvalsts pieredze ir vērtīga tādā ziņā, ka atgādina – amatpersonām ir vērts apzināties, ka valstij svarīgi ir ne tikai galvaspilsētas iedzīvotāji, bet arī tie cilvēki, kas mājo citās pilsētās un nomaļā pierobežā. 

Igaunijā turklāt ir vēl kāds spilgts piemērs tam, ka lēmumi tiek pieņemti arī ārpus Tallinas – Izglītības un zinātnes ministrija jau gadiem strādā Tartu, kur atrodas arī starptautiski pazīstamā universitāte. 

Atkal jāteic – mums nav jāatdarina Igaunija un kāda ministrija jāpārceļ ārpus galvaspilsētas, taču nereti tiešām rodas iespaids, ka Rīgā pastāv viena realitāte, bet reģionos – gluži cita. 

Tā, piemēram, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Rīgā vidējā darba samaksa ir 1128 eiro, Latgalē – 702 eiro, turklāt ekonomika noteikti nav vienīgā joma, kurā jūtamas atšķirības. Un valsts amatpersonām labākā iespēja izzināt reģionu pašreizējo realitāti ir tur uzturēties ilgāk par viesošanos dažu stundu garumā.