Tagad, pēc nepilniem diviem mēnešiem, izrādās, ka ar pašu aktuālāko globāla līmeņa izaicinājumu – Covid-19 izplatības mazināšanu – Latvijai nepavisam neveicas. Vispirms no 11. oktobra tika izsludināta atkal kārtējā ārkārtējā situācija, kas, iespējams, varētu ilgt trīs mēnešus. Nedaudz vēlāk līdz 14. novembrim tika ieviesti stingri iedzīvotāju pārvietošanās ierobežojumi, ko dēvē gan par mājsēdi, gan par lokdaunu, turklāt nav arī pārliecības par to, vai 15. novembrī lokdauns beigsies un kāda būs ikdiena pēc šī datuma. Ieviestie ierobežojumi ir iesaldējuši daudzas nozares, to vidū arī ārvalstu tūristu uzņemšanu, kas šajā gadā noritēja aptuveni četrus mēnešus. Lai gan viesnīcas un citas tūristu mītnes ar valdības lēmumu nav slēgtas, tomēr maz ir tādu ārvalstu ceļotāju, kas brauktu uz valsti, kurā apturēta kultūras pasākumu norise, nav iespēju ieturēt maltīti restorānā, nav pieejami visi dabas tūrisma objekti un ir ierobežota pārvietošanās.
Turklāt Latvijai visā Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomiskajā zonā (ES/EEZ) izdevies izcelties ar pašu augstāko Covid-19 saslimstības 14 dienu kumulatīvo rādītāju uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) 22. oktobra dati rāda, ka mūsu valstī kumulatīvais rādītājs sasniedzis 1256,8. Latvijai SPKC sarakstā seko Lietuva (1163,3) un Igaunija (1086,6). Protams, to ārzemēs pamana, turklāt ES/EEZ vidējais kumulatīvais rādītājs ir vien 189,96. Kā nesen tika sacīts avioreisā Rīga–Parīze, visas trīs Baltijas valstis Covid-19 izplatības kartē ir ļoti tumšā krāsā. Diemžēl tas apliecina, ka dažu Latvijas sabiedrības pārstāvju pandēmijas sākumā paustā augstprātība pret Itāliju un kopumā Dienvideiropu, kas tobrīd cīnījās ar smagu Covid-19 uzliesmojumu, ir bijusi visai nepamatota.
Protams, mūsu valstij pašreizējā situācija var izvērsties par iespēju "piedāvāt pasaulei Latvijā radītus risinājumus" Covid-19 izplatības mazināšanai. Tomēr pagaidām izskatās, ka mums vienkārši jāseko to valstu paraugam, kam cīņā ar Covid-19 veicas labāk. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvijas tēls būs šāds – "Trūcīga postpadomju valsts ES austrumos, kuras iedzīvotāji neizmanto iespēju vakcinēties un bez stingriem ierobežojumiem nespēj distancēties".