Arī Centrālā statistikas pārvalde vēsta, ka pērn Latvijā no ārvalstīm ieradās 12,7 tūkstoši cilvēku un aizbrauca līdzīgs skaits – gandrīz 13 tūkstoši.
Ir secināms, ka tā dēvētā "lielā aizbraukšana", kas bija vērojama 2008.–2010. gada finanšu krīzes ietekmē, patlaban tiešām ir pierimusi. Turklāt tās problēmas, kas satricinājušas mūsu valsts ekonomiku kopš 2020. gada pavasara, ir globāla rakstura. Covid-19 pandēmija bija smags trieciens ar cilvēku pulcēšanos un pārvietošanos saistītajām nozarēm ne jau tikai Latvijā, bet praktiski visā pasaulē. Arī energoresursu sadārdzināšanās un iespaidīgā inflācija nav vērojama tikai pie mums, bet vēl daudzās citās valstīs. Līdz ar to cilvēkiem, kuri vēlas doties prom no mūsu valsts labākas dzīves meklējumos, jārēķinās ar to, ka izvēlētajā mītnes zemē nodrošināt turību arī nebūs viegli.
Turklāt pandēmijas laikā par normu kļuvušais attālinātais darbs ļauj strādāt ārvalstu projektos, nepametot dzīvesvietu Latvijā.
Attālinātā darba modelis gan var arī veicināt emigrāciju, jo mūsu valsts iedzīvotāji var doties pārziemot, piemēram, uz Dienvideiropu un turpināt strādāt uzņēmumā vai iestādē, kas atrodas Latvijā. Tomēr šādos gadījumos nevar runāt par emigrāciju "lielās aizbraukšanas" izpratnē, jo cilvēki saglabā saikni ar Latviju, turklāt daudzi pēc pārziemošanas plāno atkal atgriezties mūsu valstī.
Taču saistībā ar emigrāciju ir vēl kāds aspekts, kas būtu jāņem vērā. To, ka sabiedrības labklājības līmenis Latvijā ir zemākais no visām trim Baltijas valstīm, pēdējā laikā dzird bieži, un, pat uzturoties vien dažas dienas Igaunijas galvaspilsētā, rodas iespaids, ka Tallina ir turīgāka, modernāka un veiksmīgāka nekā Rīga. Tādējādi, ja darba devēji no mūsu Baltijas kaimiņvalstīm Latvijas iedzīvotājiem piedāvās augstāk atalgotas darbvietas, cilvēki no mūsu valsts var emigrēt uz ziemeļu vai dienvidu kaimiņzemi. Tāpat arī jāatceras, ka Igaunija jau gadiem lepojas ar to, ka tur nodibināt uzņēmumu un veikt nodokļu maksājumus ir vienkārši – gan normatīvā regulējuma, gan tehnisko risinājumu aspektā.
To ņemot vērā, 14. Saeimai, jaunajai valdībai, pašvaldībām, darba devējiem un kopumā sabiedrībai būtu jādomā, kā gudrus, talantīgus Latvijas iedzīvotājus neatdot Lietuvai un Igaunijai.