Jāatgādina, ka Zviedrija, kura patlaban ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības (ES) Padomē, paziņojusi, ka nākamgad EP vēlēšanas 27 dalībvalstīs jāorganizē laikā no 6. līdz 9. jūnijam. Latvijā galvenā vēlēšanu diena parasti ir sestdiena, un līdz ar to EP vēlēšanu datums, ja negadīsies kas neparedzēts, būs 8. jūnijs. Iepriekšējās EP vēlēšanās, kas noritēja 2019. gadā, vēlētāju aktivitāte kopumā ES nedaudz pārsniedza 50%, bet Latvijā bija ievērojami zemāka – 33,53%, rāda EP interneta vietnē europarl.europa.eu pieejamie dati. Jāpiebilst gan, ka vairākās ES dalībvalstīs, to vidū Čehijā un Slovākijā, vēlētāju aktivitāte nesasniedza pat 30%. Īpaši augsta vēlētāju aktivitāte, pārsniedzot 80%, bija vien ES institūciju mītnes zemēs – Beļģijā un Luksemburgā. Interesanti, ka Igaunijā vēlētāju aktivitāte bija vien nedaudz augstāka nekā mūsu valstī, respektīvi, 37,6%, bet Lietuvā – ievērojami augstāka – 53,48%. Tas liek domāt arī par uzmanību piesaistošu, spilgtu politisko personību faktoru.
Organizējot 2024. gada EP vēlēšanas, Latvijā tiek plānota iespēja vēlētājiem balsot jebkurā iecirknī. Tādējādi tiek cerēts uz lielāku vēlētāju aktivitāti, izvairoties no tā, ka cilvēki nepiedalās vēlēšanās tāpēc, ka vasarīgā sestdienā no pilsētas aizbraukuši uz laukiem vai arī tieši pretēji – no laukiem atbraukuši uz Rīgu.
Jānorāda, ka EP tiek ievēlēts uz pieciem gadiem un tajā strādā 751 deputāts. Viņu vidū ir astoņi deputāti no Latvijas. Deputāti apvienojas atbilstoši politiskajiem uzskatiem, nevis valstij, no kuras ievēlēti. To ir būtiski ņemt vērā, lai nenoticētu populistiskiem priekšvēlēšanu solījumiem "Mēs cīnīsimies par Latvijas interesēm!". Tik vienkārši tas nenotiek! Taču nevar noliegt, ka ES austrumu dalībvalstu mudinājumi neļaut aizmirst Ukrainā notiekošo, Krievijas izraisīto karu un to, ka Kremļa politika rada riskus, tiek sadzirdēti.
To, kādas problēmas būs jārisina nākamajam EP, kas tiks ievēlēts nākamvasar, precīzi prognozēt nevar neviens politikas eksperts. Pašreizējais EP koncentrējās uz klimata pārmaiņu novēršanu un Eiropas zaļo kursu, bet neplānoti ir bijis spiests tikt galā ar Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem un pievērsties ES drošības stiprināšanai, lai apliecinātu ja arī ne militāru, tad politisku pretspēku agresorvalsts Krievijas impēriskajām ambīcijām.
Turklāt skaidrs, ka atbalsts Ukrainai un nosodījums Krievijai būs nozīmīgas pašreizējā EP dienaskārtības tēmas arī turpmāk.