Šī iezīme ir visai iracionāla vēršanās pret tiem cilvēkiem, kuru zināšanas kādā aspektā ir apjomīgākas par vidusmēra līmeni. Ja vērtē valdības izvēlēto stratēģiju Covid-19 krīzes laikā, tad šokējoša ir netaisnīgā attieksme pret uzņēmējiem. Rodas iespaids, ka valdība uzskata: "Mums uzņēmumus nevajag! Kurš uzņēmums krīzi neizturēs, tas pats vainīgs!" Daudzām jomām jau otro reizi šajā gadā ir pilnībā vai daļēji aizliegts strādāt epidemioloģisku apsvērumu dēļ, taču atbalsta pasākumi tiek ieviesti ļoti lēni.
Iespējams, Jaunā Vienotība, ko pārstāv premjerministrs Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs, ir tik ļoti saaugusi ar ierēdniecību, ka ieklausās tikai no valsts budžeta algotos birokrātos, kuri dzīvi redz pa Vecrīgas kabineta logu un tautsaimniecību saprot kā tabulā sarakstītus ciparus, taču Jaunā Vienotība nav vienīgā valdību veidojošā politiskā partija. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kura tiešā atbildībā ir tas, lai krīze neiznīcinātu uzņēmējdarbību, pārstāv KPV LV, ar kuru ne viens vien vēlētājs saistīja cerības, ka šis gan būs tas politiskais spēks, kas no realitātes atrautajai elitei ieskaidros, kā patiesībā dzīvo cilvēki Latvijā. Tomēr nav īpaši manāms, ka ekonomikas ministrs cīnītos par to, lai vismaz tie uzņēmumi, kuri līdz Covid-19 pandēmijai bija spēcīgi un veiksmīgi, krīzi izturētu, kā arī rūpētos par to, lai nepieaugtu bezdarbs.
Savukārt vēl viens virziens, kā izpaužas iracionāla vēršanās pret tiem cilvēkiem, kuriem ir par vidusmēru augstāks zināšanu kopums, ir nevis politiķu, bet, tā sakot, vienkāršās tautas negatīvā attieksme pret zinātniskiem pētījumiem, kas vērsti uz Covid-19 apkarošanu. Šķiet, daļa mūsu sabiedrības dzīvo viduslaiku tumsonībā savā naturālajā saimniecībā meža vidū un neizmanto nekādus zinātniskus sasniegumus. It īpaši traģikomisku iespaidu atstāj sociālajos tīklos paustas atziņas par neticību zinātnei, jo, ja reiz cilvēki lieto internetu, tad tomēr gluži visus zinātniskos sasniegumus neignorē.
Protams, šī pandēmija ir unikāla situācija, taču vajadzētu priecāties par to, ka zinātnieki meklē risinājumus Covid-19 uzveikšanai.
Vēršanās pret gudrākajiem
Mēdz sacīt, ka Covid-19 pandēmija atklāj ikvienas sabiedrības vājības. Mūsu sabiedrība uz citu valstu fona neizskatās slikti un vismaz pagaidām nav kļuvusi par negatīvu piemēru epidemioloģiskā vai psiholoģiskā aspektā. Tomēr patlaban, kad kopš Covid-19 pirmā uzliesmojuma Latvijā ir pagājuši aptuveni astoņi mēneši, spilgti atklājas kāda ne īpaši pievilcīga iezīme, kas raksturo mūsu sabiedrību no valdības līdz anonīmiem viedokļu paudējiem internetā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.