Kontrabandā rūdīti cilvēki, kuri zina kontrabandas ceļus, atskārtuši, ka ar nelegālo migrantu pārvietošanu var nopelnīt - tāds ir mūsu kolēģu robežsargu secinājums. Kas attiecas uz muitas darbu, ir risks, ka šāda veida ieceļotāji, to vidū ne tikai nelegālie migranti, bet arī tie, kuri ieceļo ar likumīgiem dokumentiem, varētu ievest skaidru naudu, kuras izcelsme nav īsti skaidra, un pastāv risks, ka varētu ievest konvencionāli aizliegtās narkotikas. Mums jābūt gataviem, ka līdz ar migrāciju mēs nākotnē varētu novērot izmaiņas noziedzības tendencēs.
Pērnā gada nogalē VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone Dienai sacīja, ka būtiskākā kontrabandas preču grupa ir nevis degviela vai alkohols, bet cigaretes. Kāpēc tāda situācija izveidojusies?
Cigarešu kontrabanda nav tikai Latvijas problēma, bet gan visas Eiropas, pat visas pasaules mēroga problēma. Eiropas Savienībā tiek uzskatīts - cigarešu kontrabandas nodarītie zaudējumi ir 10-12 miljardi eiro gadā. Organizētās noziedzības pasaules pārstāvji sapratuši, ka ar cigarešu kontrabandu iespējams gūt lielu peļņu.
Varbūt Latvijā problēma ir arī tā, ka pircējam nav pietiekami lielas izpratnes par to, ka nevajag pirkt kontrabandas cigaretes, pat ja tās maksā lētāk par oficiāli nopērkamajām cigaretēm?
Protams, pieprasījums ir ļoti būtisks faktors. Kad tiek runāts par to, kā cīnīties ar narkomāniju, vienmēr tiek uzsvērts, ka jācīnās gan ar piedāvājumu, gan ar pieprasījumu. Tāpat arī, cīnoties ar cigarešu kontrabandu, ne tikai jāapkaro piedāvājums, bet arī jāmazina pieprasījums. Ja Latviju salīdzina ar Igauniju un Somiju, tad Latvijā pieprasījums pēc nelegālajām cigaretēm ir daudz augstāks nekā kaimiņvalstī Igaunijā vai Somijā. Tāpēc, pat ja mēs Latvijā atklājam daudz vairāk kontrabandas cigarešu nekā atklāj mūsu kolēģi Igaunijā vai kolēģi Somijā - valstīs, kurām tāpat kā Latvijai arī ir gara robeža ar Krieviju, - jāatzīst, ka nelegālais cigarešu tirgus Latvijā joprojām ir ievērojami lielāks nekā Igaunijā vai Somijā. Igaunijā un Somijā pieprasījums pēc kontrabandas cigaretēm ir mazāks nekā Latvijā, jo sabiedrības neiecietība pret nelegālu preču iegādi Igaunijā un Somijā ir augstāka nekā Latvijā. Var teikt, ka abās minētajās valstīs sabiedrības apziņas līmenis šajā jautājumā ir augstāk attīstīts nekā mūsu valstī.
Kā vērtējat sadarbību ar tirgotājiem kontrabandas apkarošanā? Nav noslēpums, ka sabiedrībā iesakņojies stereotips - joprojām, ejot pa dažu labu tirgu, var saņemt piedāvājumu iegādāties neizprotamas izcelsmes cigaretes. Varbūt tas ir novecojis stereotips?
Nevar noliegt, ka šāda problēma pastāv joprojām. Mēs veicam kontrolpirkumus tirgos. Esam piefiksējuši, ka kopš 2015. gada vasaras nelegālās cigarešu paciņas Winston cena pieaugusi aptuveni par 50 centiem. Es uzsveru - nelegālās cigarešu paciņas. Nelegālās cigarešu paciņas cena ir apmēram 2,20-2,30 eiro, bet veikalā šādu cigarešu paciņu pilnīgi legāli var nopirkt par 2,80 eiro. Nelegālās cigarešu paciņas cena tuvojas legāli nopērkamās cigarešu paciņas cenai, un tas cigarešu lietotājus mudina domāt, vai vērts sevi pazemot, vēršoties pie nelegālajiem tirgoņiem un iegādājoties kontrabandas preci. Jāpiebilst arī, ka nelegālās produkcijas pārdošana tirgos nav tikai Latvijas problēma, bet gan ļoti daudzu valstu problēma. Te aktuāls jautājums, protams, ir par to, ko var darīt paši tirgotāji un ko var darīt amatpersonas, kas ir atbildīgas par tirgus teritoriju. VID redzējums ir, ka tirgus ar savu iekšējo kontroles sistēmu un savu apsardzes sistēmu varētu izstumt nelegālos tirgoņus ārā no tirgus teritorijas - vienalga, kur, kaut vai uz ielām. Ja tirgus amatpersonas apgalvo, ka to nevar izdarīt, tad mana atbilde ir - pamēģiniet paņemt ābolu kasti, nostāties, piemēram, Centrāltirgū un sākt tirgoties. Kāds tirgus apsardzes darbinieks vai tirgus amatpersona momentā būs klāt. Pat kauns, ka gadiem ilgi jārunā par tirgus faktoru saistībā ar kontrabandas cigaretēm, jo paši tirgus pārstāvji nelegālo cigarešu tirgošanas izskaušanai var darīt ļoti daudz. Turklāt tā dēvētā spaisa tirgošanas izskaušana pierāda, ka, ja ir vēlēšanās, nelegālās tirgotas var izskaust arī plašākā - pilsētvides - mērogā.
Visu interviju lasiet ceturtdienas, 11.februāra, avīzē Diena!