Fragments no intervijas:
Kāpēc līdz šim bēdīgi veicies ar PVN shēmu apkarošanu?
Latvijas problēma ir tā, ka netiek piemēroti efektīvi sodi par finanšu noziegumiem. Lietas par PVN nemaksāšanu netiek ātri un efektīvi iztiesātas. Nenotiek tā, ka vainīgie saņemtu pietiekami bargus sodus, tāpēc arī valda visatļautība, dominē viedoklis, ka finanšu noziegums jau nav tāds noziegums kā noziegums pret personu, taču PVN nesamaksāšana principā ir noziegums pret valsti, un pret šādiem noziegumiem vajadzētu īpaši bargi vērsties.
Problēmas sakni redzat tiesu darbā vai normatīvajā regulējumā?
Visos posmos iespējami uzlabojumi. Kas attiecas uz administratīvo sodu piemērošanu, šim procesam vajadzētu būt efektīvam un vienkāršam, lai sasniegtu mērķi, ka visi, kas apzināti kavē nodokļu nomaksu un deklarāciju iesniegšanu, neko nekavētu un visu paveiktu laikā. Nopietnākās lietās, kad jau ir tiesvedība, svarīgi, lai būtu gan atbilstoša tiesu kompetence, gan atbilstošs process, gan atbilstoši sagatavotas tās lietas, kas nonāk tiesā. Runājot par ne pārāk senu laika periodu, jāatceras informācija, ka aptuveni trešdaļa lietu, kas tiek nodotas prokuratūrā, tiek atdotas lietu gatavotājiem kā nepietiekami kvalitatīvi sagatavotas. Te jādomā par uzraugošā prokurora lomu jau no paša procesa sākuma. Skaidrs, ka lieta var būt daudzu sējumu apjomā, tāpēc ir ļoti būtiski, lai no paša sākuma būtu sekots līdzi dokumentu sagatavošanai un informācijas kvalitātei. Noslēdzošais posms, protams, ir tiesas piespriestie sodi par finanšu noziegumiem.
Senāk augsta līmeņa VID darbinieki Dienai teikuši, ka gaidījuši – tiesa piemēros bargu sodu par VID atklātajiem nodarījumiem, bet tas nav noticis, tā rezultātā VID pārstāvji izjutuši vilšanos tiesas darbā. Kā jūs to komentētu?
Iespējams, tas, ka netiek piemēroti bargi sodi, saistīts ar to, ka šajās lietās nav reālas personas – cietušā. Ja ir cietušais – reāls cilvēks –, tiesa uz to raugās citādi nekā tad, ja nodarīts kaitējums valstij.
Latvijā ir spēkā kriminālatbildība par aplokšņu algu maksāšanu, bet mēs nedzirdam par tiesas spriedumiem, ar kuriem aplokšņu algu maksātājiem tiktu piemērota brīvības atņemšana. Vai vajadzētu piemērot brīvības atņemšanu par aplokšņu algu maksāšanu?
Jā, vajadzētu. Te gan aktuāla ir diskusija, vai vajadzētu uzlikt kaut kāda veida atbildību arī aplokšņu algu saņēmējiem.
Vajadzētu?
Tas ir sarežģīts jautājums. Jārunā par mūsu sabiedrības izpratnes līmeņa augšanu. Ja cilvēks, kurš saņem algu aploksnē, sapratīs, ka tāpēc, ka saņem algu aploksnē, viņa vecākiem nepieaug pensijas, tad varbūt izpratne būs citādāka. Būtisks jautājums ir par to, kā to panākt. Mani priecē tas, ka pēdējā laikā ienāk informācija no darbiniekiem, kuri saņēmuši algas aploksnēs, par to, kuri konkrēti uzņēmumi ir aplokšņu algu maksātāji, uz kuriem darba devējiem VID vajadzētu vērst uzmanību. Protams, par noziedznieku var uzskatīt tikai to, kurš pieķerts nozieguma vietā ar pierādījumiem, un šis process ne vienmēr notiek tik ātri, kā gribētos. Mēs zinām, ka daļa tiešām saņem naudu aploksnēs, bet daļa naudu saņem uz kartēm, kas piesaistītas ārvalstu bankām, un te varbūt mēs varētu daudz ātrāk nonāk līdz rezultātam.
Visu interviju ar VID ģenerāldirektori Ilzi Cīruli lasiet pirmdienas, 19. decembra, avīzē Diena!