Ir saprotama valdības izmisīgā vēlme apturēt Covid-19 izplatību un gatavība šā mērķa sasniegšanai ķerties pie katra salmiņa, tomēr... Ir taču jāņem vērā, ka ne visi vecāki var atļauties strādāt attālināti, ne visiem ir kāds izpalīgs (aukle, vecvecāki vai tml.), kas var pieskatīt mājās esošos pirmklasniekus, kamēr vecāki darbā. Tātad ir pamats satraukties par šo bērnu drošību. Otrs aspekts – vai kvalitatīvas attālinātas mācības sākumskolā vispār ir iespējamas? Vai skolas gatavas pasniegt mācību priekšmetus pietiekami atraktīvā veidā, tā panākot bērnu ieinteresētību sekot tam visam līdzi arī attālināti? Vai katram sākumskolas skolēnam pieejams tehniskais nodrošinājums un vai pirmklasniekiem vispār ir prasmes (un vai visi vecāki tās var palīdzēt apgūt), lai patstāvīgi strādātu tiešsaistes platformās – pieslēgtos stundai, ieslēgtu mikrofonu atbildes laikā un izslēgtu, kad atbild cits? Vai viņi spēj patstāvīgi apgūt mācību vielu Uzdevumi.lv vai citur? Un vai visi bērni šajā vecumā spēj būt tik disciplinēti, lai vispār attālināti līdzdarbotos?
Atšķirībā no klātienes mācībām, kad skolotājs var pieiet pie katra apmācāmā, sekot līdzi tam, lai visi iesaistās mācību vielas apguvē, attālinātā apmācībā atliek vien cerēt, ka 25 vai vairāk skolēnu klasē vismaz kāds klausās.
Atgādināšu, ka stāsts ir ne jau par zinības apgūt ļoti motivētiem studentiem, bet gan tiem, kas skolas gaitas nupat tikai iesākuši un lielā daļā gadījumu vēl neaptver, kam viņiem visas tās zināšanas, ko skolotāji mēģina uzspiest. Kurš un kā pēc tam aizpildīs robus šādi apgūtās zināšanās?
Otrs, ne mazāk svarīgs aspekts – kādu iespaidu uz sākumskolas vecuma bērnu psihiski emocionālo stāvokli atstās šādi saskarsmes ierobežojumi. Jāņem vērā, ka skolā bērni apgūst ne tikai tās zināšanas, ko māca skolotāji, bet arī savstarpējo saskarsmi, prasmi dzīvot sabiedrībā. Jā, protams, varam jokojot teikt, ka mūsdienās bērni dzimst ar viedtālruni rokās un brīžiem ar saviem vienaudžiem runā vien par elektroniski pieejamām spēlītēm, taču tas nenozīmē, ka klātienes komunikācija būtu lieka. Varbūt tieši otrādi – tās jau iepriekš bija par maz, bet nu, var teikt, ir katastrofāli maz.
Un jārēķinās, ka bērni arī ir ļoti atšķirīgi. Vieni ir pārlieku noslēgušies sevī, citiem raksturīga pastiprināta aktivitāte. Šī situācija viņu problēmas tikai vairo.
Jā, daži spēj lieliski pielāgoties mācībām gan klātienē, gan neklātienē, bet kādam varbūt attālinātās mācības izraisa sociālo trauksmi. Tas jāņem vērā.
Vai Izglītības un zinātnes ministrija sniegs to bērnu ģimenēm, kur radīsies problēmas, nepieciešamo atbalstu? Jau tagad varam paredzēt, ka nenieka nesniegs, jo, visticamāk, vispār neapzinās, kādas sekas šādi «lielās bildes» interesēs pieņemti lēmumi atstāj uz mērķauditoriju – sākumskolu skolēniem...