Arī, kopumā vērtējot, uzņemošā tūrisma jomai Latvijā ir iedvesmojošas izaugsmes perspektīvas. Mūsu valstij ir virkne priekšrocību, tostarp ģeogrāfiskā atrašanās vieta un attīstītā transporta infrastruktūra – ostas, Rīgas lidosta, kā arī plašais autoceļu tīkls, turklāt, ja veiksmīgi īstenosies Rail Baltica projekta pasažieru pārvadājumu virziens, tad būtisku artavu ārvalstu tūristu nogādāšanā uz Latviju ieguldīs arī dzelzceļš. Par priekšrocību ārvalstu tūristu uzņemšanā var uzskatīt arī to, ka tipisks Latvijas iedzīvotājs prot sazināties ne tikai valsts valodā, bet vēl vismaz divās svešvalodās.
Par plusu ārvalstu ceļotāju piesaistē var uzskatīt arī daudzveidīgo kultūras dzīvi, vēsturisko arhitektūru un ainaviskos dabas objektus, kuri tad, ja ir nodrošināta ērta pieejamība un kvalitatīva sakoptība, izskatās visnotaļ pievilcīgi.
Taču ir arī traucējoši faktori. Ekonomikas ministrija vairākkārt akcentējusi, ka Latvijai ir perspektīvas attīstīt darījumu tūrismu un motivēt lietišķi noskaņotos ceļotājus uzkavēties ilgāk, nekā nepieciešams konferences apmeklējumam. Iecere skaista, taču starptautiskā mērogā konkurētspējīga konferenču centra Rīgā joprojām nav. Turklāt vērojamas arī vēl dažādas citas nepilnības valsts, pašvaldību un privātā sektora sadarbībā.
Ziemeļvalstis kā pozitīvie piemēri Latvijai tiek minētas tik bieži, ka reti kurš to vairs uztver nopietni, taču netālās Somijas pieredze uzņemošā tūrisma jomā ir vērā ņemama. Un vērts atcerēties, ka Somijas tūrisma eksperte un Hāgas–Helia augstskolas pārstāve Kaija Lindrota Dienai nesen sacīja: ir svarīgi koncentrēties uz izvirzīto prioritāti – ja reiz darījumu tūrisms, tad pie tā sekmēšanas strādā gan valsts, gan pašvaldības, gan privātais sektors, ietverot arī izglītības jomu.
Irlielāmērāticams