Pēdējā laikā manāms, ka mūsu valstī uzņēmumu veiktajos ziedojumos dominē trīs tendences. Pirmā Latvijas uzņēmējiem visai raksturīgā tendence ir ziedot tiem, kam ziedotājs uzticas, – tiek ziedots paša kādreizējai skolai, dzimtās vietas vai dzīvesvietas trūcīgajiem bērniem, gados veciem cilvēkiem un talantīgiem jauniešiem, tiek atbalstīta kultūra dzimtajā pusē un pazīstamu sportistu komanda. Par šādiem ziedojumiem Dienā rakstīts saistībā ar projektu Latvijas lepnums, kurā bijusi pat īpaša nominācija ziedotājiem – Mecenāts.
Otrā tendence atklāj tādus uzņēmumu ziedojumus, par kuriem paši ziedotāji daudz runāt nevēlas, un par tiem vairāk stāsta ziedojumu saņēmēji. Te jāatceras apjomīgie uzņēmuma Mikrotīkls ziedojumi Bērnu slimnīcas fondam un Latvijas Universitātei. Ir zināms, ka Mikrotīkla pārstāvji ar ziedotajiem miljoniem eiro ārišķīgi lepoties nemēdz.
Toties trešā uzņēmumu ziedošanā manāmā tendence ir atšķirīga no pirmajām divām un rada iespaidu, ka dažs labs uzņēmums ziedo vien tāpēc, lai ar to palielītos pēc iespējas plašāk.
Tiklīdz tiek veikts ziedojums, tā pie medijiem ceļo sabiedrisko attiecību speciālistu gatavota preses relīze, kas bagātīgi piesātināta ar ziedotājus slavinošām frāzēm. Protams, ziedošana ir cildens veikums jebkurā gadījumā, bet ja tā tiek pasniegta kā uzņēmuma tēla spodrināšanas pasākums, tad arī attiecīgi tiek uztverta kā PR gājiens, un te jāatceras vecum vecā patiesība – ar pārspīlētu pašslavināšanos tēlu grauj ne tikai politiķi, bet arī biznesa vides pārstāvji.
Diemžēl Latvijā ir ne mazums indivīdu un šo indivīdu veidotu uzņēmumu, kam tik ļoti gribas izrauties no kautrības žņaugiem, ka tiek iebraukts pretējā grāvī, – pašslavināšanās kampaņas ir tik uzbāzīgas un bezgaumīgas, ka nokaitina pat pašus pacietīgākos līdzcilvēkus.
Savukārt lēmumu pieņēmējiem attiecībā uz iespējamajām izmaiņām UIN sasaistē ar ziedojumiem būtu svarīgi atcerēties par tiem daudzajiem uzņēmumu ziedotajiem eiro, kas ziedojumu saņēmējiem nepieciešami pastāvēšanai un izdzīvošanai, un par tiem ziedotājiem, kurus ziedot mudina patiess altruisms, nevis vēlme izrādīties sabiedrībā.