Ziemeļīrijas "robežu balsojums"

Uzreiz gan jāpaskaidro, ka Sinn Féin uzvara nav sinonīms parlamentārajam vairākumam un iespējai nekavējoties ķerties pie politisko mērķu īstenošanas. Sinn Féin pārstāvji ir ieguvuši 27 no kopumā 90 vietām nākamā sasaukuma Asamblejā, bet Sociāldemokrātiskā un darba partija, kuras mērķis tāpat ir salas apvienošana, – vēl astoņus deputātu mandātus. Kopā tas ir tikpat vietu Asamblejā, cik trim Ziemeļīrijas unionistu (atrašanās Lielbritānijas sastāvā piekritēju) partijām. 17 deputātu mandātus (kas ir vēl cits negaidīts šo vēlēšanu iznākums) savukārt ir ieguvusi centriski liberālā Alianse, kura izvēles starp Īriju un Lielbritāniju jautājumā pozicionē sevi kā trešo spēku un izvairās pieslieties vienai vai otrai nometnei.

Kā vēsta Īrijas lielākais laikraksts The Irish Times, papildus iepriekš minētajam ir izlīdzinājies arī par Īrijas apvienošanās atbalstītājiem un unionistiem atdoto balsu skaits. Abos gadījumos, ņemot vērā arī Asamblejā neiekļuvušās partijas, tie ir apmēram 40%, kas ir vēl viens īru nacionālistu panākums un ļauj laikrakstam uzskatīt, ka 5. maija vēlēšanas ir devušas vienlaikus kā būtisku, tā simbolisku triecienu unionismam. Tajā skaitā tādēļ, ka Sinn Féin uzvara ir pietuvinājusi iespēju īstenot vienu no partijas aktuālajiem mērķiem – sarīkot referendumu par Ziemeļīrijas pievienošanos Īrijai.

Rīkot šādu referendumu Sinn Féin aicināja gan 2016. gadā, kad briti nobalsoja par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), gan 2019. gadā, kad Brexit tika īstenots dzīvē. Līdz šim tie palika tikai aicinājumi, bet tagad iecere ir ieguvusi reālākas aprises – ne velti viens no pirmajiem partijas līderes Mērijas Lū Makdonaldas paziņojumiem pēc uzvaras vēlēšanās bija, ka "robežu balsojums" var kļūt iespējams piecu gadu laikā. Tiesa, lai tā notiktu, nāksies pārvarēt virkni šķēršļu, ieskaitot sarežģītās Ziemeļīrijas iekšpolitiskās vienošanās, un arī balsojuma iznākums lielā mērā būs atkarīgs no neitrālo vēlētāju izvēles, taču plašs solis referenduma virzienā ir sperts un apstāties Sinn Féin un viņu domubiedri negrasās. Londonai šādi noskaņojumi nozīmē papildu iekšpolitisko spriedzi, turklāt reģionā, kur joprojām nav aizmirsti daudzi iepriekšējo gadu ekscesi un pārinodarījumi.