Jāatgādina, ka augusta beigās Ziemeļkorejas raķete, potenciāli spējīga nest kodolieročus, nolidoja 2,7 tūkstošus kilometru, tostarp virs Japānas teritorijas, bet Phenjana nodēvēja izmēģinājumu par "prelūdiju pirms Guamas" – salas, kas atrodas četru tūkstošu kilometru attālumā no Ziemeļkorejas un kurā dislocēta ASV gaisa kara spēku bāze. Dažas dienas vēlāk Phenjana veica pazemes kodolizmēģinājumu, pēc skaita sesto valsts vēsturē, turklāt uzspridzināts tika kodoltermiskais lādiņš, kas ir jauna pakāpe valsts kodolprogrammā.
ASV, kuras gadiem ilgi cenšas panākt Phenjanas kodolprogrammas likvidēšanu, vēlams, kopā ar visu režīmu, uz notikušo reaģēja ļoti asi, neizslēdzot pat militāras metodes, kas jau ir izraisījis paniku Dienvidkorejā un Japānā. Militāra konflikta gadījumā Phenjanai paliek iespējas dot atbildes triecienu, un galvenā cietēja var izrādīties Dienvidkoreja, kuras kā valsts turpmāka pastāvēšana šī scenārija gadījumā vispār atrodas zem jautājuma zīmes. Tāpat pastāv iespēja, ka Japāna var piedzīvot jaunu Hirosimu un Nagasaki. Cik šie riski ir reāli, nav zināms, tomēr militārs risinājums (pret kuru nopietnas pretenzijas ir arī Ķīnai un Krievijai) ir gandrīz izslēgts.
Problēmas ir arī ar citām metodēm. Līdz šim cīņa pret Ziemeļkorejas kodolprogrammu ir izpaudusies kā aizvien drakoniskākas sankcijas pret pasaules pēdējo komunisma bastionu un kā militāra spēka demonstrēšana, kas ar panākumiem nav vainagojusies. Tagad, pēc pēdējiem izmēģinājumiem, Phenjanai tiek solīta nu jau pilnīga izolācija, lai gan tikai retais tic, ka tā liks Ziemeļkorejai mainīt plānus. Režīmam palikšana pie varas ir dzīvības vai nāves jautājums.
Savu risinājumu tikmēr ir piedāvājušas Ķīna un Krievija, kuras aicina Ziemeļkoreju iesaldēt kodolprogrammu un pārtraukt raķešu izmēģinājumus, bet ASV un Dienvidkoreju – atteikties no militārajiem manevriem un spēka demonstrēšanas. Savukārt Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, kurš zināms ar atbalstu kodolieroču pilnīgai aizliegšanai, ir aicinājis atzīt Ziemeļkorejas kodolstatusu, kas nozīmētu arī tās tiesību atzīšanu uz kodolieročiem, būtībā oficiāli likvidējot galvenos pret valsti noteikto sankciju cēloņus.
Tiesa, ikviens no šiem variantiem būtu nopietns trieciens ASV starptautiskajam prestižam, kā arī, kas daudz būtiskāk, apliecinājums, ka pat visnepievilcīgākajiem režīmiem ir iespējams noturēties pie varas, ja vien tie iegūst īpašumā pietiekamu skaitu kodolieroču. Pretējā svaru kausā tikmēr ir nebeidzama spriedze un iznīcinoša kara draudi Korejas pussalā ar varbūtību izvērsties tālu aiz tās robežām.
fakts
MM
vecis