Viņa sacīja, ka Latvijas pasts kategoriski noraida medijos izskanējušos atsevišķu amatpersonu apgalvojumus, ka uzņēmums it kā "nespēja kvalificēties" Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iepirkuma prasībām par EP vēlēšanu informatīvo paziņojumu piegādi, kā arī uzsvēra, ka kompānijas nodrošinātā kvalitāte un piedāvājums pilnībā atbilda iepirkumā izvirzītajām prasībām.
Vārpa arī atzīmēja, ka Latvijas pasta ilggadējā pieredze valstiski svarīgu liela skaita sūtījumu piegādē iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā ļauj kompetenti izvērtēt iepirkumu noteikumus, un secināts, ka minētajā iepirkumā uzsvars likts uz zemākās cenas principu, kas ne visos gadījumos atbilst darba apmēram un nepieciešamajai kvalitātei.
Pēc viņas teiktā, Latvijas pasts minētajā PMLP iepirkuma procesā vairākkārt vērsa pasūtītāja uzmanību, ka būtu nepieciešams pastiprināt tajā iekļautās kvalitātes prasības tik liela skaita sūtījumu - vairāk nekā miljona vēstuļu - veiksmīgai piegādei visas valsts teritorijā. Latvijas pasta skatījumā iepirkumā definētās kvalitātes prasības bija pārāk vispārīgas un neuzlika par pienākumu pretendentiem pietiekami pārliecinoši pierādīt atbilstošu resursu esamību konkrētā piegādes pasūtījuma izpildei.
"Iepirkuma zemo prasību dēļ pastāvēja būtisks risks, ka uzvarēs pretendents ar zemu cenas piedāvājumu, bet bez pietiekamas kapacitātes. Rezultātā virsroku guva zemākās cenas princips, kurā informatīvas priekšrocības ir faktiski jebkuram Latvijas pasta konkurentam - tā kā Latvijas pasts ir universālā pasta pakalpojuma sniedzējs, uzņēmuma vēstuļu piegādes tarifi, ko apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), ir zināmi jebkuram interesentam," pauda Vārpa.
Tāpat viņa norādīja, ka Latvijas pasts attiecīgā iepirkuma rezultātus uzskatīja par neatbilstošiem, taču tos neapstrīdēja galvenokārt tāpēc, lai EP vēlēšanas Latvijā notiku savlaicīgi.
Jau ziņots, ka Iekšlietu ministrija saņēmusi apmēram 200 iedzīvotāju sūdzību par nesaņemtajām vēstulēm ar informāciju, uz kuru vēlēšanu iecirkni jāierodas balsot EP vēlēšanās.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) žurnālistiem skaidroja, ka divas reizes tika sludināts konkurss par paziņojumu nosūtīšanu vēlētājiem. Latvijas pasts nespēja kvalificēties minētā pakalpojuma izpildei, turklāt cenas starpība starp Latvijas pastu un uzvarētāju, uzņēmumu Reller veidoja 36 250 eiro. Tāpēc atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam PMLP nebija tiesiska pamata slēgt līgumu ar Latvijas pastu.
Latvijas pasts nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību Latvijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. Latvijas pasts ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā vairāk nekā 4000 darbinieku.
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis