Vakar savā ziņā tomēr negaidīti valdība akceptēja 2,5 gadus valdības gaiteņos iestrēgušos grozījumus Konkurences likumā, kas paredz lielākas Konkurences padomes (KP) pilnvaras, lai vērstos pret negodīgiem publiskā sektora uzņēmumiem. Būtībā pret konkurences kropļošanu. Kādēļ tik milzīga kavēšanās?
No Ekonomikas ministrijas (EM) šis projekts izgāja ārā 2016. gada janvārī. Ir svarīgi uzsvērt, kāpēc vispār šie grozījumi ir nepieciešami, – nav tikai privātajiem komersantiem tirgū jāuzvedas godīgi, konkurences regulējumam ir jāattiecas vienādi uz visiem – vai tās ir publiskas personas, vai tie ir privātie. Jāsaka, publisko personu ziņā ir pat daudz plašākas iespējas tirgu konkurencei pilnībā noslēgt vai arī atvērt ar kādu saistošo lēmumu. Līdz ar to publiskās personas patiesībā ir tās, kas var mūsu ekonomiku mainīt radikāli.
Uz šī fona, cik novērojams publiski, lielākā pretestība bija tieši no pašvaldībām, taču jūs savos grozījumos runājat par publisko sektoru kopumā – tātad gan valsti, gan pašvaldībām.
Precīzi. Ir daudz gadījumu bijis, kad esam vērsušies pie ministrijām, norādot, ka noteikts regulējums neievēro vienlīdzīgas attieksmes principu vai nu pret valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un uzņēmumiem, vai arī privātajiem. Tomēr jāuzsver – ministrijas vairāk vai mazāk ieklausās un arī rīko papildu tikšanās, diskusijas, tas attiecas uz dažādām aktivitātēm, piemēram, gan pieaugušo tālākizglītībā, gan dažādām Finanšu ministrijas iniciētām aktivitātēm. Tāpat ar Zemkopības ministriju esam diskutējuši, ka šīs ministrijas pārraudzībā esošajai noteiktai kapitālsabiedrībai ir radītas lielākas priekšrocības tirgū. Valsts ieklausās, bet ir daļa pašvaldību, kas vai nu īsti nesaprot, par ko ir stāsts, vai arī viņi vienkārši negrib saprast. Jāuzsver, ka jebkāda veida tiesības – tās ir vispārējas, un tas nenozīmē, ka uzreiz visi ir pārkāpēji un tagad jaunās prasības piemēros, lai vērstos pret visiem publiskā sektora dalībniekiem. Šo iespējamo pārkāpēju procents ir salīdzinoši neliels, tomēr šāds regulējums ir nepieciešams, lai sakārtotu konkurences jautājumu. Diemžēl tieši lielākās pašvaldības ir tās, kurām KP ir aizrādījusi par godīgas konkurences neievērošanu. Esam uzsvēruši – nerīkojieties šādi, kur tirgū ir privātie komersanti, un neradiet savējiem priekšrocības.
Taču stāsts ir arī par to, ka visu šo divarpus gadu garumā Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) un tās izpilddirektors Viktors Valainis vai nu īsti nesaprot, par ko tieši runā šī konkurences neitralitātes norma, jo ir bijušas daudzas tikšanās, kas ik reizi sākās ar to, ka Valaiņa kungs uzsāka un pārējie pievienojās retorikai – "Kas tad tagad notiks – neļaus mums dibināt kapitālsabiedrības? Pašvaldībām ir jānodrošina tādi un tādi pakalpojumi..." Būtībā sarunas tēma tiek novirzīta uz pavisam citu normu, ko regulē Valsts pārvaldes iekārtas likums, – par to, kādos apstākļos publiska persona drīkst dibināt kapitālsabiedrību, respektīvi, kad ir tirgus nepilnība, vai arī tas nepieciešams stratēģisku vai drošības apsvērumu dēļ. Un tādējādi visus šos divarpus gadus notiek sava veida iešana pa riņķi. KP uzsver uz konkurences neitralitātes ievērošanu – ja pašvaldībai ir sava kapitālsabiedrība, tad pašvaldību aicinām ar saviem saistošajiem noteikumiem neradīt šai kapitālsabiedrībai kādas īpašas priekšrocības attiecībā pret privātajiem. Tajā pašā laikā LLPA uztur retoriku, ka likuma grozījumu mērķis ir neļaut pašvaldībām dibināt kapitālsabiedrības.
Tāda sava veida demagoģija...
Tas ir tikai mans personiskais viedoklis, jo man ir grūti saprast, vai Valaiņa kungs patiešām nesaprot, par ko ir stāsts. Jo mums ir ļoti veiksmīga sadarbība ar daudzām Latvijā strādājošām asociācijām, ar kurām regulāri tiekamies, meklējam risinājumus par kādām problemātiskām situācijām. Bet šajā gadījumā ir bijis kā pret sienu. Manā skatījumā, LLPA nav izskaidrojusi saviem biedriem šo grozījumu būtību.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 27. jūnija, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Vadims Kislovs