Ašeradens: Nepieciešama plaša diskusija par veselības aprūpes finansēšanas modeli nākotnē

Savukārt Attīstībai/Par (AP) 22.novembrī sākotnēji rosināja palielināt budžeta deficītu, lai nodrošinātu solīto finansējuma pieaugumu veselības nozarei, tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Finanšu ministrija (FM) norādīja, ka to neatbalsta. AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts vēlāk norādīja, ka politiskais spēks ir gatavs diskutēt arī par citiem risinājumiem veselības finansējuma palielināšanai. 

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) arī norādījis, ka JV ir pret nodokļu palielināšanu budžeta deficīta segšanai, tāpēc arī neatbalsta rosināto deficīta pieaugumu. 

Ašeradens arī norādīja, ka JV uzskata, ka nebūtu pareizi aizņemties naudu, lai izmaksātu algas. Viņš skaidroja, ka parasti naudu aizņemas, lai veiktu ieguldījumus ilgākā termiņā. Politiķis norādīja, ka ar budžeta deficīta palielināšanu tiktu riskēts izraisīt Eiropas Komisijas sankciju mehānisma piemērošanu pret Latviju.

Ja Latvija nonāktu to valstu sarakstā, kas nepilda pašu pieņemtā Fiskālās disciplīnas likuma prasības, tad varētu kristies Latvijas kredītreitings, vērsa uzmanību Ašeradens. Viņš akcentēja, ka Latvijai līdz šim bijusi ļoti augsta uzticamība fiskālās disciplīnas ievērošanā, kas ļauj maksāt mazus procentus par aizdevumiem. 

JV valdes loceklis norādīja, ka diskusija par 2020.gada budžetu līdz ar tā pieņemšanu ir noslēgta. Tagad ir nepieciešama plašāka diskusija par veselības aprūpes finansēšanas modeli 2021.gadā un tālākā nākotnē, lai palielinātu pieejamo naudas daudzumu, norādīja deputāts.

Ašredens arī piebilda, ka JV jau iepriekš ir iestājusies par nepieciešamību pēc veselības obligātās apdrošināšanas, kas ļautu nodrošināt caurspīdīgāku naudas plūsmu. Politiķis norādīja uz Igaunijas piemēru, kurā Valsts apdrošināšanas fonds gādājot par efektīvu kaimiņvalsts naudas izlietojumu. 

Vaicāts, vai finansējuma avoti veselības obligātajai apdrošināšanai nāktu no nodokļu ieņēmumiem, Ašeradens pauda, ka pašlaik pāragri par to spriest. Reizē viņš norādīja, ka Igaunijā veselības aprūpes finansēšanai tiek atvēlēta daļa no sociālā nodokļa maksājumiem.

Kā ziņots, FM norāda, ka, palielinot pašlaik plānoto 2020.gada budžeta deficītu, tiktu pārkāpts Fiskālās disciplīnas likums un Eiropas Savienības noteikumi. "Tā kā līdz šim īstenotā atbildīgā fiskālā politika ir bijusi galvenais iemesls augstajam valsts kredītreitingam, izmaiņas šajā jomā var būt nopietns signāls par līdzšinējā fiskāli atbildīgā kursa maiņu, kas var novest līdz pat valsts kredītreitinga samazinājumam. Tādējādi paaugstinātos valsts budžeta izdevumi valsts parāda apkalpošanai. Jau tagad procentu maksājumi par valsts parādu gadā ir ap 260 miljoniem eiro," norāda FM.

Arī Kariņš neatbalsta AP priekšlikumu palielināt budžeta deficītu un aicina veselības ministri Ilzi Viņķeli (AP) pievērsties savam pamata uzdevumam, proti, sakārtot veselības aprūpes sistēmu, nevis prasīt naudu uz budžeta deficīta rēķina. 

Savukārt Pavļuts norāda, ka Kariņa pārmetumi Viņķelei par viņas darbu nav pamatoti. Politiķis līdz šim bijis informēts, ka veselības ministrei ir regulārs dialogs ar Kariņu, ka viņi ir vairākkārt tikušies, tostarp ministre iesākusi virkni reformu. Kā piemēru reformu virzībai Pavļuts minēja arī valdībā izskatīto ziņojumui par slimnīcu tīkla optimizāciju ar skaidri iezīmētu grafiku. Viņš arī uzsvēra, ka Viņķele ir atcēlusi iepriekšējās valdības laikā ieviesto diskriminējošo divu pakalpojumu grozu sistēmu.