Baltijas lidsabiedrība ar Latvijas piederības un bāzes vietu. Saruna ar Martinu Gausu

Aizvien biežāk tiek runāts par jaunas, globālas ekonomiskās krīzes iespējamību. AirBaltic būtu gatava krīzei?

Es neteikšu, ka gaidām krīzi, taču rēķināmies ar iespējamām makroekonomiskām problēmām. Jau pieminētā likviditātes palielināšana ir viens no mūsu drošības spilveniem. Tāpat mēs ieguldām līdzekļus jaunās lidmašīnās ar 149 pasažieru vietām, un darām to laikā, kad vairākums pārējo lidsabiedrību iegādājas galvenokārt lielākas lidmašīnas ar 200 un vairāk vietām, – mēs priekšroku dodam ekspluatācijā jūtami izdevīgākām lidmašīnām, lai arī ar mazāku sēdvietu skaitu. Attiecīgi, ja sāksies krīze, mēs būsim izdevīgākā situācijā – mūsu izmaksas būs mazākas, bet lidmašīnu noslogojums, aizņemto sēdvietu skaits – lielāks. Krīzes gadījumā mums pavērsies iespējas pat pārņemt tos maršrutus, kas konkurentiem kļūs neizdevīgi tādēļ, ka viņi izmanto lielākas, mazāk ekonomiskas lidmašīnas. Un arī bez krīzes ir šādas iespējas.

Vēl viens faktors – krīžu laikā, protams, cieš visi, visiem nākas mainīties, mainīt biznesa modeļus, plānus utt. AirBaltic ir salīdzinoši neliela lidsabiedrība, gatava operatīvi reaģēt uz situāciju, pielāgoties tai. Protams, esošā kopējā ekonomiskā situācija ir nesalīdzināmi labāka, taču esam gatavi arī makroekonomiskajiem satricinājumiem, lai arī ceram, ka tādus nenāksies piedzīvot.

Kādas ir attiecības ar Latvijas valdību, it īpaši kontekstā ar airBaltic attīstības plāniem?

Latvijas valsts, protams, ir galvenais lidsabiedrības akcionārs, valstij pieder nedaudz vairāk par 80% airBaltic daļu, tās pārvalda valdība. Kopš es strādāju airBaltic, ir bijušas četras valdības, sastāvošas no atšķirīgām koalīcijām, un četri dažādi satiksmes ministri. Neraugoties uz to, visu šo laiku esmu jutis ļoti lielu atbalstu tam, ko darām un esam darījuši visos lidsabiedrības attīstības posmos. Interese un atbalsts vienmēr ir ļoti lieli arī tādēļ, ka airBaltic nodrošina 2,5% no Latvijas IKP un tieši vai pastarpināti dod darbu 30 tūkstošiem cilvēku. Mēs arī sniedzam ikmēneša atskaites par savu darbību un pusgada ziņojumus. Vēl pagājušajā nedēļā apmeklēju Ministru kabinetu ar šādu ziņojumu, saņēmām atbalstu mūsu plānu turpināšanai. Tā ka attiecības ir viennozīmīgi labas, pozitīvas.

Esam Latvijas nacionālā lidsabiedrība, airBaltic lielākais daļu īpašnieks ir Latvijas valsts, maksājam nodokļus Latvijā, mūsu centrmezgls ir Rīga, mēs sniedzam savu ieguldījumu Latvijas IKP, esam atbildīgi par darbavietām Latvijā. Tajā pašā laikā esam kompānija, kas šobrīd darbojas, manuprāt, 36 pasaules valstīs, un ir svarīgi saprast – lielākā daļa mūsu naudas nāk no ārvalstīm. Attiecīgi visi mūsu investīciju plāni, ieceres starptautiskās darbības palielināšanai nodrošina ieguvumus tieši Latvijai, Latvijas tautsaimniecībai. Katra jauna airBaltic lidmašīna, neatkarīgi no tās lidojumu maršrutiem, palielina Latvijas nodokļu ieņēmumus, IKP, dod jaunas darbavietas utt. Nacionālās aviokompānijas statuss, protams, dod mums īpašas tiesības uz lidojumiem no Rīgas. Igaunijā un Lietuvā mums šādu tiesību nav, lai gan es neizslēdzu iespējas, ka ar laiku mēs varētu tādas iegūt. Es teiktu, ka šāda varbūtība ir iekļauta jau lidsabiedrības nosaukumā, un arī pēc būtības mēs esam visas Baltijas lidsabiedrība, kuras piederības un bāzes vieta ir Latvija. Vienlaikus, ja esam nacionālā kompānija, tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka uzņēmējdarbībai jānotiek vienas valsts robežās. Lai mēs īstenotu mūsu izaugsmes plānus, ir nepieciešami jauni tirgi, un mūsu tirgus ir visas Baltijas valstis.

Kā kaimiņvalstīs uztver airBaltic arvien pieaugošo klātbūtni?

Kā jau minēju, nupat atgriezos no Viļņas, kur mums tika veltīts daudz labu vārdu par savienojamības iespējām, kādas nodrošinām, un arī kopumā airBaltic darbība tiek vērtēta pozitīvi. Lietuvas aviopasažieru pārvadājumu tirgū, protams, netrūkst konkurences, taču neviens nedara to, ko darām mēs, – un mēs nodrošinām savienojamību. Līdzīgi arī Igaunijā par mūsu darbību ir labas atsauksmes lielā mērā tieši tādēļ, ka nodrošinām savienojamību, un pasažieru skaita kāpums to apliecina. Tāpat esmu ticies ar daudziem abu kaimiņvalstu politiķiem, nekad neesmu saņēmis pat mājienus, ka viņiem būtu pretenzijas pret mūsu darbību. Gluži pretēji, airBaltic tiek vērtēta atzinīgi.

Protams, piemēram, Igaunijas Nordica amatpersonas nav apmierinātas ar situāciju, ar to, ka lidsabiedrībai ir grūtības, taču tas nav jautājums mums. Viņi vada savu lidsabiedrību, mēs – savu. 

Mums nevar pārmest, ka piedāvājam labāku ekonomisko modeli un pakalpojumus, mēs vienkārši darām savu darbu, darām to labi visās trijās valstīs. 

Caur Rīgas centrmezglu ir ievērojami palielinājusies arī Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju savienojamība ar pasauli, augstā lidojumu intensitāte uz Tallinu un Viļņu ļauj viņiem izmantot iespēju nokļūt vairāk nekā 300 galamērķos, un tas tiek novērtēts.

Topošā dzelzceļa līnija Rail Baltica nākotnē nebūs airBaltic konkurente?

Gluži pretēji. Rail Baltica sola ievērojamas izaugsmes iespējas, pat neraugoties uz to, ka daļa pasažieru tā vietā, lai no Tallinas vai Viļņas dotos uz Rīgu ar lidmašīnām, izvēlēsies izmantot dzelzceļa pakalpojumus. Projekts paredz, ka Rīgas lidosta būs vienīgā lidosta Baltijas valstīs, līdz kurai sniegsies ātrgaitas dzelzceļa līnija. Rīgas lidostā būs jauns terminālis, līdz kuram ne tikai no Rīgas, bet arī no abām pārējām Baltijas valstu galvaspilsētām, un ne tikai, būs iespējams viegli un ātri nokļūt pa ātrgaitas dzelzceļu. Ņemot vērā airBaltic piedāvāto galamērķu skaitu, tas nozīmēs tūkstošiem papildu pasažieru ik gadu. Labākais, kas var notikt ar jebkuru lidsabiedrību, ir izbūvēt līdz tās bāzes lidostai ātrgaitas dzelzceļa līniju. Šādu savienojumu nav pat daudzām lielām lidostām, piemēram, Minhenei ar tās 40 miljoniem pasažieru gadā. Rīgā tāds būs.