Kā sokas koalīcijai ar sarunām par budžetu? Ir zināms, ka valdību veidojošo partiju starpā ir domstarpības. Piemēram, JKP un NA uzstāj uz ģimenes valsts pabalsta reformu.
Budžeta sarunas ir iegājušas finiša taisnē, bet vēl ir pāris jautājumu, par kuriem jāvienojas līdz budžeta skatīšanai valdībā šajā otrdienā. Ir jāvienojas par ģimenes valsts pabalstu palielināšanu, jāprecizē vairāki sociālie jautājumi, piemēram, par atalgojuma palielināšanu asistentiem, kas strādā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tāpat jāvienojas par investīciju programmām pašvaldībām.
Kas notiks ar ģimenes valsts pabalstu?
Tas ir skatāms kontekstā ar to, cik lielu budžeta deficītu mēs esam gatavi pieļaut. Pabalsti ir nodokļu pārdale, taču pašreizējā situācijā nav jau ko pārdalīt. Mēs varam tikai aizņemties. Ir izskanējusi kritika, ka cilvēki ņem ātros kredītus nevis investīcijām, bet ikdienas patēriņam. Valstij ir ļoti līdzīga situācija, ja palielina budžeta deficītu nevis investīcijām, bet patēriņam. Pašlaik tiek runāts par iespējām rast līdzekļus ģimenes valsts pabalsta palielināšanai, pārskatot citas programmas, lai nebūtu jāaizņemas. Ja to izdosies izdarīt, tad iebildumu pret šo reformu nav. Tā ka lielākā problēma ir nevis pabalstu palielināšana pati par sevi, bet tas, lai nebūtu jāpalielina budžeta deficīts, kas nozīmētu arī lielākus procentu maksājumus par parāda apkalpošanu.
Cik konstruktīvs ir JKP ierosinājums līdzekļus izbrīvēt, maksimāli visus pamatbudžeta izdevumus finansējot no Eiropas atjaunošanas fonda līdzekļiem? Tikai ceļu būvē un remontos vien tādējādi varot ietaupīt 50 miljonus eiro.
Tas nav ilgtspējīgs risinājums. Ko mēs iesāksim pēc gada? Ceļu uzturēšana taču nav viena gada programma.
Ilgtermiņa izdevumus nevar finansēt ar īslaicīgiem ieņēmumiem, kādi ir Eiropas atjaunošanas fonda līdzekļi?
Tieši tā. Eiropas atjaunošanas fonda finansējums ir jāiegulda tādos projektos, kas dos ilgtermiņa atdevi budžetā, – uzņēmējdarbības atbalsts, infrastruktūra u. c. Ja mēs ieguldīsim šo naudu ikdienas izdevumos, piemēram, ceļu uzturēšanā, tad pēc gada mēs saskarsimies ar šīm pašām problēmām, ar kurām pašlaik.
Kā jūs raugāties uz vairāku ekonomistu teikto, ka Latvija var palielināt budžeta deficītu, ja par šo naudu tiek veiktas investīcijas?
Es tam pilnībā piekrītu. Tādēļ šogad mēs jau esam papildus ieguldījuši vairāk nekā vienu miljardu eiro. Turklāt no marta līdz maijam nauda tika investēta arī sociālajā aizsardzībā, tostarp dīkstāves pabalstos. Finansējums tika piešķirts arī uzņēmēju atbalstam, tostarp ar Altum aizdevumu starpniecību, pašvaldībām, sistēmisku uzņēmumu, piemēram, air Baltic, atbalstam.
Vai ir jau skaidri kritēriji, kādiem projektiem tiks piešķirta Eiropas atjaunošanas fonda nauda?
Nē. Lielākā problēma ir tā, ka Eiropas Parlaments nav apstiprinājis Eiropas Komisijas un dalībvalstu panākto vienošanos. Līdz ar to nav skaidrs, kāda būs proporcija starp grantiem un finanšu instrumentiem, kāds īpatsvars paredzēts zaļajai ekonomikai, kāds digitalizācijai utt. Tikai tad, kad Eiropas līmenī būs skaidri noteikumi, pēc kādiem finansējums ir sadalāms, mēs varēsim domāt par konkrētiem projektiem. Pašlaik vēl neviena dalībvalsts nevar būt pārliecināta, ka tās iecerētie projekti atbildīs finansējuma sadalīšanas noteikumiem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 21. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!