Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis aģentūrai LETA atzina, ka medicīnas jomā ir iestājusies ārkārtējā situācija, kuru Ministru kabinets nav varējis vai gribējis saskatīt.
Briģis ļoti kritiski vērtēja valdības darbu, vilcinoties ar rīcību stingrāku Covid-19 ierobežojumu noteikšanai. Viņa vērtējumā, valdības neizlēmība ik dienu nozīmē apmēram desmit Covid-19 saslimušo nāves. Kā norādīja RSU profesors, lēmuma nepieņemšana otrdien parādīja Latvijas politiķu vājumu un nespēju rīkoties nekavējoties, kad tas ir visvairāk nepieciešams.
Briģa skatījumā, pašlaik "lokdauns" būtu visefektīvākais risinājums no epidemioloģiskā viedokļa, turklāt šobrīd ir pamats runāt par stingriem ierobežojumiem gan pret vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem cilvēkiem, lai maksimāli samazinātu kontaktus starp cilvēkiem. Ņemot vērā, ka valstī saslimstība ir ļoti augsta, katram iedzīvotājam, vakcinētam vai nevakcinēta, ir iespēja sastapties ar kādu saslimušo un inficēties.
Antropologs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Klāvs Sedlenieks jau septembrī valdību brīdināja, ka nepieciešama skaidra rīcība noteiktos saslimšanas apstākļos. Eksperta ieskatā, valdība nav ņēmusi vērā ieteikumu un pašlaik nespēj nodrošināt skaidru rīcību augstās saslimstības apstākļos.
Sedlenieka aģentūrai LETA skaidroja, ka Ministru kabineta ārkārtas sēdē varētu sekot uz kompromisiem balstīts politisks lēmums, kas "tiks nolikts sabiedrības priekšā bez īpašas tās sagatavošanas". Viņš uzsvēra, ka šāda valdības rīcība turpina kultivēt neprognozētības sajūtu sabiedrībā. Arī "luksafora principu" valdība gada sākumā pieņēma zināšanai un pie tā nepieturas, norādīja RSU asociētais profesors.
Eksperta ieskatā, iespējams, valdība lems par pakalpojumu pieejamības saglabāšanu, izņemot veselības nozarē, jo tā šobrīd piedzīvo nopietnu situāciju ar pacientu aprūpi. Pēc tās varētu sekot "kaulēšanās", ko, Sedlenieka ieskatā, varēja politiķi izdarīt jau vasarā.
Kā traucējošu iemeslu valdības savlaicīga lēmuma pieņemšanai antropologs norādīja bažas par sabiedrības reakciju, turklāt politiķi "fonā tur" arī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, kas traucē viņiem pārvarēt bažas par sabiedrības reakciju pret stingrākiem Covid-19 ierobežojumiem.
Sedlenieks pieļāva, ka, iespējams, valdība baidās - ja ministri lems par stingrākiem ierobežojumiem visiem - gan vakcinētajiem, gan nevakcinētiem, tad vakcinētās personas "ņems ļaunā", bet tie, kuri apsvēra vakcinēties, domu metīs pie malas. RSU asociētais profesors domā, ka tas ir pieņēmums, kam nav pētnieciska pamata.
Arī politoloģe un domnīcas "Providus" direktore Iveta Kažoka uzskata, ka valdības rīcība ir novilcināta, un par to atbildību jāuzņemas Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV).
Politoloģe domā, ka galvenais iemesls lēnai lēmuma pieņemšanai ir neskaidra izpratne par prioritātēm. Kažoka norādīja, ka valdība nespēj pildīt vienlaicīgi vairākas prioritātes, piemēram, uzturēt klātienes principu, vienlaikus nodrošinot pilnībā pieejamu veselības aprūpi.
Politoloģes ieskatā, premjeram ir jālemj par divām vai trīs prioritātēm, lai tās īstenotu pilnībā. Kā norādīja Kažoka, šobrīd viņai nav pārliecības par premjera prioritāšu izpratni un skaidru rīcību vīrusa apkarošanai.
Kažoka ir pārliecināta, ka ceturtdien no valdības sekos kāds lēmums, tomēr nav skaidrs, kāds tas būs.