Jaunākās prognozes liecina, ka sniegs var parādīties vien atsevišķos Latvijas novados un – ne uz ilgu laiku. Māris Narvils atzīst – sniegs sniedz ekstrēmas vizuālas izjūtas, taču augiem, kas aug uz lauka, un pat ziedošajiem kokiem, risks pašlaik ir salīdzinoši neliels.
"Sniega uzsnigšana naktī būtu pat vēlama, jo var pasargāt augus no mīnusu temperatūras iedarbības. Šobrīd augiem apstākļus atvieglina arī tas, ka Latviju pārstaigā nokrišņu fronte, mitrinot augsni – mitra augsne spēj vairāk saistīt siltumu, mazinot aukstuma ietekmi naktīs. Prognozes mainās katru dienu, bet pašreiz tās nesola, ka būs aukstāks par -3 līdz -4 grādiem, ko nevar uzskatīt par ekstrēmi zemu temperatūru," saka Narvils.
Kuri augi tomēr ir apdraudēti
Vienmēr visvairāk cieš mazie un ziedošie augi. Tikko sadīgušās kultūras ir visjutīgākās – tie var būt sīpoli, burkāni, sarkanās bietes, dilles, salāti arī redīsi. Līdz ko augiem ir parādījusies pirmā īstā lapa, aukstuma izturība strauji pieaug. Otra riska grupa ir augļu dārzos ziedoši augi. Te atkal būtisku lomu spēlēs dārza novietojums. Paaugstināts risks būs dārzos, kuri atrodas nepiemērotās reljefa vietās –nogāžu lejasdaļā, ieplakās, vietās, kas nav pasargātas ar vējlaužu joslām. Savukārt no kultūrām vairāk potenciāli vietām var ciest augļu koki – mājas plūmes, bumbieres, sausserži, skābie ķirši, dažviet saldie ķirši, jāņogas un upenes, šur tur – ābeles. Visbeidzot risks pastāv siltumnīcās sastādītajiem augiem, kur daudzi dārzkopji ir paspējuši izstādīt tomātus, gurķus. Neapkurināmās siltumnīcās izstādīt siltumu mīlošos augus ir droši tikai ap maija vidum.
Kā augus pasargāt
"Jau iepriekšējais salnu periods lika daudziem sarosīties un daudzi paspēja iegādāties aukstuma ietekmes samazināšanas līdzekli. Šobrīd jānogaida, kad pāriet lietus, un, sagatavojot 0,2% darba šķīdumu (200 g/100 ml ūdens), to droši var izsmidzināt uz visiem augiem, kuri jāpasargā no aukstuma ietekmes, un neatkarīgi no attīstības stadijas un tā, vai augi atrodas āra laukā vai siltumnīcās. Preparāta iedarbība var būt dažāda, jo negatīvās gaisa temperatūras, kuras sola, ir uz robežas, kad preparāts spētu tos pilnībā pasargāt. Tāpat var izmantot papildu segumus kā uz lauka, tā siltumnīcās. Siltumnīcās novietot siltumu akumulējošas substances, siltus priekšmetus, ūdeni. Lauka platībās kartupeļiem var apraut lakstus. Noderēs dūmu aizsegs ar dūmu svecēm, salmu dedzināšana augļu dārzos. Vairāk vajag izmantot augu mulčēšanu, jo mulčas sadalīšanās izdala siltumu," uzsver Narvils.
Kopumā augu attīstība pašlaik par apmēram divām nedēļām apsteidz ilggadīgos rādītājus, kas nemaz nav tik daudz, norāda dārzkopības eksperts. Tas tādēļ, ka aprīlis ir bijis gandrīz tikpat auksts kā ziemas mēneši. Labi ir arī tas, ka pēc šī aukstuma viļņa nav gaidāms būtisks siltums, kas nozīmē, ka augu attīstība palēnināsies un arī kaitēkļu aktivitāte nebūs tik augsta, saka Narvils un piebilst, ka strauja augu attīstība sekmētu lielāku mitruma patēriņu no augsnes, kas varētu radīt papildu stresu, tagad šī iespēja būs mazāka.