Jums no pašvaldību savienības perspektīvas noteikti ir vēl labāk redzams, ka īsto krīzes apmēru, par kuru šobrīd valdības līmenī vairāk tiek runāts no mājsaimniecību problēmu skatpunkta, laikam ieraudzīsim, kad sāksies uzņēmumu problēmas apmaksāt jaunos rēķinus, piemēram, par ražošanas procesam nepieciešamo elektroenerģiju un gāzi. Cik liels šis domino efekts jeb ķēdes reakcija, jūsuprāt, varētu būt?
Tur jau ir tā lieta, ka mēs šobrīd būvējam atbalsta mehānismu situācijā, kad nezinām, cik prece maksās. Mēs pašlaik nezinām ne gāzes, ne šķeldas cenas. Mēs tikai redzam, ka rēķini kāpj. Bet šie līgumi ir ilgtermiņa un tas arī biedē uzņēmējus, jo viņi nav starp valdības definētajām aizsargātajām energoresursu lietotāju grupām. Līdz ar to daudzi uzņēmumi vienkārši cer, ka kaut kas sakārtosies, ka kaut ko Inčukalnā varēs iegādāties un it kā rezervētā gāze nebūs pārdota ne somiem, ne lietuviešiem, kuriem arī ir līdzīgas problēmas. Tā ka arī uzņēmēji ir interesantā situācijā, viņiem arī ir vajadzīgas garantijas, lai plānotu darbību. Lielās cenas, kas būs jāmaksā uzņēmumiem, automātiski atsauksies uz darba algām. Tas 50 miljonu atbalsts, ko valdība plāno uzņēmumiem, attiecas uz 250 lielajiem energointensīvajiem uzņēmumiem, bet mazie uzņēmumi tam gluži vienkārši nekvalificēsies
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 30. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!