Krīzes kontekstā daudz runāts par sabiedrības nepieciešamību mainīt savus paradumus par labu plašākai tehnoloģiju pielietošanai dažādos ikdienas procesos. Vai šī tendence patiešām redzama arī reālajā uzņēmējdarbības ikdienā?
Skaidrs, ka pandēmijas negaidītais uzliesmojums prasīja būtiskus pārkārtojumus daudzu uzņēmumu dzīvē, kas lielā mērā radīja nepieciešamību pēc procesu digitalizācijas. Te gan būtiski saprast, ka tehnoloģiju ieviešana ikdienas procesos bija uzņēmumu ikdiena arī pirms Covid-19 krīzes. Līdz ar to pandēmija, vismaz no mūsu pieredzes, nav kļuvusi par galveno digitālās paplašināšanās stimulu. Patiesībā krīze drīzāk ir likusi uzņēmumiem pārskatīt dažādu IT projektu īstenošanas plānus un grafikus – kādu piebremzēt, kādu īstenot mazākā apjomā.
Taču krīze savā ziņā palīdzēs mainīt domāšanu attiecībā uz IKT projektu īstenošanu. Proti – līdz šim ļoti daudzi uzņēmēji uzskatīja (un tā arī rīkojās), ka jebkuru projektu ir svarīgi vispirms līdz vismazākajai niansei izpētīt un izprojektēt un ieviest pilnā apjomā. Būtībā no šā nereti radās divas nosacītas problēmas – pēc ilgas projektēšanas un plānošanas beigās izrādās, ka ieviešanas brīdī konkrētas tehnoloģijas jau ir novecojušas, vai arī tiek secināts, ka kopējās izmaksas ir pārāk lielas un uzņēmums tās nevar atļauties. Taču tehnoloģiju jomā nav tāpat kā, piemēram, ēkas būvniecībā, kurā – ja izprojektēsi trīsstāvu māju, tad tikai tādu celtni un neko citu arī nevarēsi uzbūvēt. Tehnoloģiju jomā šīs iespējas ir daudz elastīgākas – tās ir kļuvušas daudz modulārākas, kas būtībā ļauj īstenot savu biznesa procesu digitalizāciju posmos, kurus digitālās sistēmas būvniecības procesā var saslēgt vienotā sistēmā.
No jūsu teiktā būtu secināms, ka nekādu digitālo revolūciju Covid-19 nemaz tik ļoti nav sekmējis, kā varētu uzskatīt?
Ne gluži. Būtiskas un straujas izmaiņas plašākā digitalizācijas virzienā klientu apkalpošanas sektorā piedzīvoja uzņēmumi, kuri iepriekš klientiem pakalpojumus sniedza klātienē. Lai nezaudētu biznesu, šiem uzņēmumiem bija ļoti ātri jāpiemēro savi procesi jaunajai situācijai – šādā brīdī tu nevari ilgi plānot, domāt vai analizēt. Vai nu dari un analizē pēc tam, vai arī esi pēc nedēļas jau izkritis no tirgus.
Vai šis laiks arī parāda tendences IT jomā – ir kādi risinājumi, kas līdz ar krīzi aiziet pagātnē, bet to vietā nāk jaunajai ekonomikai raksturīgi IT risinājumi un attiecīgi digitālie pakalpojumi?
Es vairāk uzmanības pievēršu tam, kas sākas, nevis kas beidzas. Un skaidrs, ka šobrīd lielākais izaicinājums ir nodrošināt klientu apkalpošanas nepārtrauktību – ja pēkšņi ir apgrūtināta vai pilnīgi neiespējama klientu apkalpošana klātienē, skaidrs, ka to nākas nodrošināt attālināti. Un kā mēs šodien redzam – jaunajiem apstākļiem ļoti strauji piemērojās pat tie uzņēmēji, kuri iepriekš to neuzskatīja par prioritāru vai tiem šķita, ka viņu rocība nav pietiekama.
Visu interviju lasiet avīzes Diena otrdienas, 4. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!