Aina var šķist draudīga, un, iespējams, kāds jau uzbur iepriekšējiem treknajiem gadiem līdzīgas atmiņas, kad vienubrīd patēriņa cenu kāpums gada izteiksmē sasniedza pat 15% līmeni. Tomēr šobrīd apstākļi ievērojami atšķiras. Ekonomiskais pieauguma temps gadā ir nevis 10%, bet gan 4–5%, un patēriņš netiek kurināts, dāļājot nesamērīgus kredītus.
Patiesībā pēdējā laikā no pircēja maka biezuma viedokļa situācija ir kļuvusi draudzīgāka.
Līdz februārim gada inflācijas rādītājs bija piedzīvojis kritumu sešus mēnešus pēc kārtas, šajā laika periodā pazeminoties no 3,1% līdz 1,8%. Šo procesu neapturēja pat akcīzes nodokļa likmes palielināšanās degvielai, jo vienlaikus inflāciju lejup pavilka PVN likmes samazināšana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. Savukārt martā līdz ar lielāku akcīzi alkoholam un straujāk sadārdzinoties pakalpojumiem, kopējais gada inflācijas rādītājs pakāpās līdz 2,2%. Tomēr ļoti ticams, ka tālāks būtisks patēriņa cenu kāpums varētu izpalikt.
Iepriekšējo "inflācijas uzrāvienu" izraisīja visai strauji augošās pārtikas cenas. Patlaban sāk ievirzīties pretēja tendence un ir ticams, ka tā varētu turpināties, jo pārtikas preču pirkšanas bums biržās vismaz šķietami ir pierimis. Tāpat arī veikalnieku īstenotie "cenu kari", acīmredzot, lai maksimāli nostiprinātu savu klientu bāzi pirms gaidāmās lielveikalu ķēdes Lidl ienākšanas, ir veicinoši tam, lai pārtika kļūtu lētāka. Tas ir svarīgi, jo vēl 2016. gadā tā veidoja vairāk nekā ceturto daļu mājsaimniecību izdevumu. Vienlaikus inflācijas palielināšanos var izraisīt dažādas globālas norises. Jau minētie tirdzniecības kari vēl ir neskaidras nākotnes jautājums. Taču daudz lielāka ietekme var būt naftas cenām, kas šobrīd sasniegušas augstāko līmeni kopš 2014. gada rudens. Tomēr eksperti attiecībā uz melnā zelta tirgu jau kādu laiku norāda uz aizvien izteiktāka spekulatīva cenu burbuļa veidošanos, kuram plīstot cenas var strauji sarukt, velkot uz leju arī kopējo patēriņa cenu pieaugumu Latvijā.
Jansons
NEBALSOTĀJS