VZD plāno mainīt sniegto pakalpojumu tarifus. Tieši kas un kādām klientu grupām mainīsies? Un kad tas sagaidāms?
Šis ir viens no uzdevumiem, ko saņēmu no Tieslietu ministrijas, kad stājos amatā. Taču uzreiz gribu uzsvērt, ka izmaiņas sākotnēji plānojam veikt konkrētās pozīcijās, kur jau patlaban ir skaidrs, kādēļ nepieciešams izmaiņas veikt. Pagaidām gan vēl grūti prognozēt, kad jaunā sistēma varētu stāties spēkā, jo tuvākajās nedēļās plānojam uzsākt šā jautājuma publisko apspriešanu. Tas varētu notikt nākamajā gadā, taču mēs esam ieinteresēti izdarīt pēc iespējas ātrāk.
VZD ir ļoti plašs pakalpojumu klāsts, sākot jau ar būvju uzmērīšanu līdz pat dažādu datu izsniegšanai. Un šajā konkrētajā gadījumā mēs mainīsim veidu, kā aprēķinām izmaksas par datu saņemšanu no VZD. Mūsu rīcībā ir patiešām ļoti daudz datu, un izpētes rezultātā esam secinājuši, ka ir klienti, kuri maksā par vienu un to pašu datu komplektu, taču diviem dažādiem klientiem starpība starp izmantoto datu apjomu var atšķirties līdz pat desmit reizēm. Manuprāt, tas nav pareizi, ka visiem jāmaksā vienāda summa neatkarīgi no tā, cik lielā apmērā pakalpojums tiek izmantots. Tādēļ mūsu piedāvājums ir – mēs samazināsim mēneša maksu par vienu komplektu, taču nosakot ierobežojumus, cik reižu un kādā apjomā datus varēs saņemt. Plānotais ierobežojums ir gana liels – 25 tūkstoši datu pieprasījuma reižu, kas nozīmē, ka būtiskai mūsu klientu daļai izmaksas samazināsies – lēšam, ka līdz pat trim reizēm. Tāpat plānots samazināt maksu par vienas reizes pieprasījumu – maksa būs mazāka par vienu eiro. Savukārt tiem, kuri izmanto lielāku datu apjomu, par nākamo soli būs jāpiemaksā, bet tas būs tikai godīgi, nevis kā šobrīd, kad mazie daļēji finansē lielo datu izmantotāju vajadzības. Tāpat diezgan jūtams tarifu samazinājums plānots arī vietnes Kadastrs.lv datu izmantotājiem. Būtībā tā ir loģiska VZD pakalpojumu apmaksas sistēmas sakārtošana. Vienlaikus plānojam ļaut lielajiem VZD datu lietotājiem tos izmantot arī savā biznesā, tajā skaitā atļaujot tos nodot klientiem, tādējādi padarot tos pieejamus viņu klientiem, kas ir visu interesēs, jo elastīgāka datu izplatīšanas politika rada lielāku pievienotu vērtību datiem.
VZD šā gada darba plānā lasāma apņemšanās izstrādāt normatīvo regulējumu, lai nodrošinātu zemes konsolidācijas uzsākšanu 2023. gada 1. janvārī. Kas tas ir par plānu?
Saprotu, ka vārdam "konsolidācija" kopš 2009. gada ir visai negatīva pieskaņa, taču šajā kontekstā šim vārdam ir pozitīvs raksturs. Jūsu minētos normatīvus jau esam izstrādājuši, un tos plānots skatīt valdībā šomēnes.
Taču par zemes konsolidāciju – daudzi zemes īpašumi vēsturiski ir veidojušies nebūt ne ar precīzām un ērtām robežām. Mēdz būt tā, ka vienam īpašniekam piederošā zemes gabala kāda daļa – salīdzinoši šaura strēle, iespiežas otra īpašnieka teritorijā vai arī daļa viena īpašnieka zemes atrodas otra īpašnieka zemes gabala otrā pusē, un rezultātā pirmais īpašnieks tā īsti nemaz nevar piekļūt vienai daļai savas zemes, nešķērsojot citu īpašumu. Jaunā kārtība par zemes konsolidāciju paredz, ka īpašnieki, vienojoties par robežu izmaiņām, var nosacīti apmainīties ar konkrētas platības zemes teritorijām, kā rezultātā abu īpašnieku zemes teritorijas tiks sakārtotas jeb konsolidētas loģiskās robežās. Daudzās Eiropas valstīs šāda zemes konsolidācija ir ierasta prakse, kas tiek piemērota jau daudzus desmitus gadu, tāpēc normatīvu izstrādē ņēmām vērā šo valstu pozitīvo pieredzi. Šādas konsolidācijas jeb zemes platību apmaiņas rezultātā lauku uzņēmējiem kļūst daudz vienkāršāk īstenot arī savu saimniecisko darbību. Tāpat šāda zemes robežu izlīdzināšana ir ērta tad, ja blakus esošo teritoriju īpašnieki nolemj uzcelt žogu ap savu īpašumu – daudz ērtāk un arī estētiskāk ir žogu veidot taisnās līnijās, nevis līkumot pa reālo robežu. Skaidrs, ka šāda procesa īstenošana nebūs obligāta prasība, bet gan iespēja zemes īpašniekiem sakārtot savu īpašumu – normatīvs šo procesu padarīs ļoti vienkāršu un ar mazām izmaksām.
Kas ir būtiskākās grūtības nekustamā īpašuma jomā, ko varbūt svarīgi atgādināt īpašniekiem, lai nebūtu nevajadzīgu pārpratumu, problēmu?
Jāsaka, ka pārsvarā tie nav lieli jautājumi, bet gan savā ziņā mazas, taču nereti pat ļoti būtiskas nianses, kas var kādā brīdī radīt problēmas, kuras cilvēki pat nebūs iedomājušies.
Viena no būtiskām problēmām turpinās vēl kopš īpašumu atgūšanas laikiem, proti, atgūstot vai iegādājoties īpašumu, daļa cilvēku joprojām nav līdz galam sakārtojuši dokumentus reģistros. Piemēram, Latvijā aizvien ļoti daudzas daudzdzīvokļu mājas nav sadalītas telpu grupās, proti, katra dzīvokļa īpašniekam ne tikai noteikt īpašumu uz dzīvokli, bet arī konkrētu daļu koplietošanas telpu. Diemžēl šobrīd pārsvarā ir nevis sadalījums telpu grupās, bet gan domājamās daļās. Līdz ar to jebkurā statusā – esot īpašniekam vai arī pērkot vai pārdodot dzīvokļa īpašumu, faktiski tiek pārdots kaut kāds virtuālais procents jeb domājamā daļa no kopējā īpašuma. Tas ir būtiski, kas konkrēti ir ierakstīts dokumentos – kur tad jūs īsti nopērkat to domājamo daļu – pirmajā vai trešajā stāvā?
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 10. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!