Katram jāatceras – uzskaite un monitorings notiek

Kā vērtējat situāciju iekšlietu sistēmā kopumā? Kādi ir akūtākie risināmie jautājumi? Būtībā jau droši vien nekādus lielus pārsteigumus neesat uzzinājis kopš stāšanās amatā, jo iepriekšējā Saeimā ilgi vadījāt Nacionālās drošības komisiju.

Kā ministrs esmu izpildvaras, nevis Saeimas cilvēks, tāpēc labprāt iepazīstu arī iekšlietu saimniecību, esošo situāciju. Ņemot vērā Iekšlietu ministrijas (IeM) kapacitāti, jāatzīst, man ir liela priekšrocība, jo varēju pilnā mērā strādāt jau no pirmās amatā apstiprināšanas dienas. Tāpēc, ka tas man tiešām nav nekas svešs gan attiecībā uz valsts pārvaldi, gan attiecībā uz iekšējo drošību. Otrkārt, atšķirībā no citām ministrijām IeM ir tiešām laba kapacitāte, jo vadība šeit ir profesionāla – te es domāju gan par [Valsts policijas priekšnieku Armandu] Ruka kungu, gan robežsargiem, gan Valsts drošības dienestu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD). Visi ir gatavi kopā strādāt, esam vienojušies par veicamajiem darbiem un šobrīd jau tos strukturējam, lai sāktu.

Kādi tie ir?

Pats pirmais mūsu pieteikums ir krīzes vadības sistēmas maiņa, kas sevī ietver arī civilo aizsardzību, kas nozīmē, ka sistēmas vadība ir jāceļ augstākā, varbūt pat premjera līmenī. Valdības deklarācijā gan tā nav ierakstīts, un es arī respektēju [premjera Krišjāņa] Kariņa viedokli – vispirms izveidojiet modeli, kā šī sistēma strādās, un tad par to diskutēsim. Patlaban krīzes vadība ir pat nevis IeM, bet VUGD pārziņā ar vienu cilvēku. Esam vienojušies, ka par šā projekta realizācijas koordinēšanu būs atbildīgs IeM parlamentārais sekretārs Igors Rajevs. Esmu jau uzdevis izveidot IeM darba grupu, jo vispirms mums svarīgi noskaidrot situāciju IeM kontekstā, tad būs nākamā – paplašināta – darba grupa ar citu atbildīgo ministriju pārstāvjiem, tostarp Aizsardzības, Veselības ministriju un, protams, pašvaldībām, kurām ir jau pieredze šīs jomas vadībā. Katrā ziņā šis jautājums ir šā gada uzdevums.