Starptautiskais Sarkanais Krusts tradicionāli steidz palīgā cilvēkiem, kas nonākuši grūtībās. Arī šoreiz esat aktīvi palīdzības sniegšanā, taču nu krīze ir nevis kādā atsevišķā vietā, bet it visur. Kā ar to tiekat galā?
Kopējais Sarkanā Krusta un vēlāk arī Sarkanā Pusmēness starptautiskās kustības mērķis ir sniegt palīdzību tiem, kam palīdzība ir vajadzīga. Tas sevī ietver gan palīdzību kaujas laukā, gan pēc kaujas lauka, gan meklēšanu, kapa vietu atrašanu, medicīnisko palīdzību, gan šobrīd vairāk, it īpaši Latvijā tā ir, arī sociālo palīdzību. Sarkanais Krusts principā cilvēku apziņā vairāk saistās ar veselības aprūpi, ar medicīnisko palīdzību. Taču pēc Otrā pasaules kara diezgan daudzās valstīs, arī Latvijā, šī palīdzība vairāk ir bijusi sociāla rakstura. Tiesa gan, lielās vecās Sarkanā Krusta organizācijas nodarbojas arī ar veselības aprūpes pakalpojumiem – gan neatliekamās palīdzības, gan asinsdonoru, gan hospitāļu, gan ambulatoro pakalpojumu jomā. Tā ka palīdzības spektrs ir ļoti plašs.
Kāpēc Latvijā vairāk ir sociālā palīdzība?
Latvijā deviņdesmitajos gados bija ļoti liels sociāls šoks pēc tam, kad ļoti daudzi cilvēki zaudēja darbu un līdz ar to ienākumu avotus, – kā mēs zinām, bija liels saimniecisks juceklis pēc valsts neatkarības atgūšanas. Veselības aprūpes sistēma, lai kāda tā bija, tomēr eksistēja. Tāpēc Sarkanais Krusts ļoti daudz sāka darīt un turpina arī šodien tieši sociālo pakalpojumu jomā. Kopš deviņdesmito gadu sākuma mēs esam pārdzīvojuši daudzas un dažādas, pamatā ekonomiskas krīzes, un vienmēr Sarkanais Krusts ir bijis līdz ar cilvēkiem, pašvaldībām, valsti, sniedzot sociālo atbalstu.
Kādu atbalstu sniedzat?
Šobrīd mēs daudzās vietās visā Latvijā ikdienā nodrošinām mājas aprūpes pakalpojumus, dienas centrus, krīzes centrus, naktspatversmes, sociālās aprūpes centrus, tajā skaitā arī ar ilgstošu sociālo pakalpojumu sniegšanu. Mūsu aprūpē ir arī atskurbtuves daudzviet valstī. Tāpat Eiropas Savienības atbalstītās pārtikas programmas savu darbību nav ne uz brīdi pārtraukušas, mēs – tieši otrādi – esam novērojuši zināmā mērā apjukušo un uztraukto cilvēku palielinātu interesi ne tikai par griķu un tualetes papīra krājumiem, bet arī šīm Eiropas pārtikas pakām. Lielākā apjomā esam spējuši nodrošināt nepārtrauktu arī šīs palīdzības sniegšanu.
Tiesa, mums ir vairākas darbības jomas, kas saistībā ar pašreizējo ārkārtējo stāvokli tā kā apstājušās vai tiek sniegtas samazinātā apjomā. Tā ir pirmās palīdzības apmācība, kas, piemēram, ir nepieciešama auto vadītāja tiesību iegūšanai, dažādu kategoriju darba veicējiem – skolotājiem, policistiem u. c. – saskaņā ar viņu amata aprakstiem. Mēs esam apturējuši skolēnu pirmās palīdzības sacensību organizēšanu, kas tradicionāli katru gadu notiek pavasarī reģionos un rudenī valsts līmenī. Mēs esam pārcēluši uz nākamo gadu veselības un sociālās aprūpes darbinieku sporta spēles jeb veselības dienas, kā mēs tās saucam. Taču ikdienas darbi turpinās.
Mājas aprūpētāji tiekas ar klientiem, iet uz veikaliem iepirkt viņiem produktus, tāpat pārvietojas sabiedriskajā transportā. Tātad pakļauti saslimšanas un vīrusa pārnēsāšanas riskam.
Mājas aprūpes palīdzības saņēmēji nav tie, kas bijuši Itālijā slēpot, viņiem risks saslimt drīzāk ir saistīts ar no ārzemēm atbraukušajiem bērniem, mazbērniem, kaimiņiem, ar ko tikušies vai kas piegādā pārtiku. Valsts iestādes, masu mediji, daudzi citi var strādāt attālināti, bet, piedodiet, to pamperu mēs attālināti neesam iemācījušies nomainīt. Līdz ar to aprūpes pakalpojums tiek sniegts tradicionālā veidā, ievērojot īpašu piesardzību, izsargājoties no vīrusa izplatīšanas. Infekcijas pārnešanas risks tādā brīdī ir. Tāpēc tiek lietoti individuālie aizsardzības līdzekļi, cik nu tie ir tagad pieejami.
Aprūpes centros, ko tautas valodā dēvē par pansionātiem, ir karantīna, klientiem nav saskarsmes ar ārējo pasauli, darbinieki arī ir ikdienā cits ar citu kopā kā vienas ģimenes locekļi. Apmeklētāji šajā laikā netiek pielaisti, jauni klienti netiek uzņemti.
Visaugstākā riska grupa tomēr ir cilvēki, kas ir naktspatversmēs. Šie cilvēki ir, kā mēs zinām, sociāli neorientēti, viņi ir
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 29. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Šitais nolaida Ķemeru sanatoriju
Poncijs Pilāts
9. vilnis