Premjers informēja, ka ministri šodien noslēdza darbu pie EM izstrādā informatīvā ziņojuma par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai, tomēr ministri lēma vēlreiz izvērtēt ekspertu papildus paustos priekšlikumus.
Ministri konceptuāli atbalstījuši lielāko daļu EM priekšlikumu, tostarp pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku un ieviest stingrākus kontroles mehānismus. Šos abus pasākumus plānots īstenot 2019.gadā. Tajā pašā laikā netika atbalstīts priekšlikums ieviest "zaļos" sertifikātus, kas darbotos pēc piedāvājuma un pieprasījuma principa.
"Debates par "zaļo" sertifikātu pierādīja, ka šis priekšlikums neiztur kritiku, tāpēc tas nevarēs ieraudzīt dienas gaismu. Bet pārējo priekšlikumu virzība tiks turpināta, un ekonomikas ministrs tos uzlabos," sacīja Kučinskis.
Pēc Ministru prezidenta teiktā, viņš atbalsta EM izstrādāto ziņojumu, bet vēl sagaidāmas plašas diskusijas par gala piedāvājumu. "Esmu ieklausījies ekspertos un ir skaidrs, ka vēl ir daudz jādiskutē. Laika ir gana, lai eksperti un EM izstrādātu konkrētu mehānismu," piebilda premjers.
Viņš arī uzsvēra, ka valdība nekādā gadījumā nelems par jaunu atbalsta veidu "zaļajai" enerģijai, jo vēl nav atrisināts jautājums ar spēkā esošo atbalstu. Kučinskis uzsvēra, ka valsts nevar sniegt nesamērīgu atbalstu, bet atbalstāma būtu "zaļās" enerģijas pietuvināšanās tirgus cenām.
Jau ziņots, ka izskatīšanai valdībā virza Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.
Ministru kabineta komiteja pirmdien uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai. Tāpat tika uzklausīti atsevišķu ekspertu viedokļi par EM izstrādāto ziņojumu un piedāvātajiem priekšlikumiem OIK atcelšanai.
EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts "zaļajai" enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.
Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS Augstsprieguma tīkls. Patlaban to administrē Enerģijas publiskais tirgotājs.
EM rosina arī pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku, atsakoties no līdzšinējās prakses, kad revidents iesniedz savu iekšējās peļņa normas aprēķinu. OIK sistēmas reformas ietvaros piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem - ieviest "zaļos sertifikātus" vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli.
Pēc Ministru kabineta atbalsta EM priekšlikumam, ministrija līdz šā gada septembrim izstrādās grozījumus virknē normatīvu, lai varētu īstenot EM priekšlikumus.
Pret EM ziņojumā ietvertajiem atsevišķiem risinājumiem iebilda virkne organizāciju, tostarp Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija, Latvijas Darba devēju konfederācija u.c.
solon
Emsis:Dubulttarifs-atbalsts latvisk
OIK vēzis tika progozēts jau 1999.g