Latvijas Bankas prezidents jāizvēlas izsvērti un nesasteigti

Politiķi sākuši apspriest kandidatūras uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, kas kļūs vakants 21. decembrī. Taču dīvaini, ka atšķirībā no daudz mazāk nozīmīgiem amatiem netiek rīkots konkurss vai piesaistīti personāla atlases eksperti – visu izšķirs pie varas esošo politiskajā tirgū. Tas pareizi?

Katrā Latvijas valsts valdībā, tiekot pie lēmumu pieņemšanas, partijas proponē, ka viņu politika būs caurskatāma, caurspīdīga, bez noteiktu cilvēku protežē, bet pēc tam mēs atjēdzamies, ka viss notiek pa vecam, šajā ziņā absolūti nekas nemainās. Latvijas Bankas prezidenta izvēle ir tam ļoti spilgts piemērs. Manā ieskatā Latvijas Bankas prezidents ir bezmaz vai ceturtā nozīmīgākā persona, viena no svarīgākajām amatpersonām mūsu valstī. Atlikt tā izvēli uz periodu, kad jāskata budžets, manuprāt,  neatbilst nekādiem labas prakses standartiem. Visādi taču var būt – ja nu pēkšņi nojūk budžeta pieņemšana, ko tad? Ja vecā koalīcija pajūk, jaunā nāk ar savām prioritātēm, bet jautājums par Latvijas Bankas prezidentu paliek neizlemts.

Šis jautājums šobrīd ir arī ļoti komplicēts – jāskatās visa laukuma kopaina. Pavasarī beigsies pilnvaru laiks pašreizējai Latvijas Bankas viceprezidentei, kura gandrīz gadu bija Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāja. Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāta izvēlei ir jābūt izsvērtai un nesasteigtai. Kandidātam ir jābūt ar skaidru redzējumu ne tikai par iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanu, bet ir jābūt redzējumam arī par nepieciešamajiem resursiem, padomes sastāvu, tajā skaitā par to, kādam ir jābūt viņa vietniekam.

Jāņem vērā arī iecere par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, kas izklausās ļoti aktuāli. Atgādināšu, ka 2014. gadā pēc lielām diskusijām Eiropas Centrālā banka saņēma banku uzraudzības mandātu un pašreiz no 19 eirozonas valstīm 12 dalībvalstīs finanšu sektora uzraudzību veic attiecīgās valsts centrālā banka. Meklējot FKTK vadītāju, publiskajā telpā izskanēja informācija, ka FKTK vadītājs pēc institūcijas iekļaušanas Latvijas Bankas sastāvā varētu būt Latvijas Bankas padomes loceklis vai pat Bankas viceprezidents.

Lai arī agrāk tik augstā statusā nebija.

Līdz 2000. gadam tā bija tikai viena no pārvaldēm Latvijas Bankas struktūrā. Līdz ar to lēmumus jautājumos, kas ir FKTK kompetencē, pieņēma Latvijas Banka.

Kā vērtējama ideja FKTK iekļaut Latvijas Bankas sastāvā?

Viens no Latvijas Bankas pamatuzdevumiem ir finanšu stabilitātes nodrošināšana. Tas nozīmē, ka Latvijas Banka regulāri analizē un novērtē Latvijas finanšu sistēmiskos riskus. Latvijas Bankā jau krietni sen ir izveidota Finanšu stabilitātes pārvalde. Regulāri, trīs reizes gadā, tiek sagatavoti ziņojumi Latvijas Bankas padomei, sniedzot detalizētu informāciju par situāciju Latvijas finanšu sistēmā. Ņemot vērā, ka Latvija ir neliela valsts, būtu tikai loģiski, ka finanšu eksperti darbotos vienā organizācijā, nodrošinot gan pieņemto lēmumu objektivitāti, gan arī operativitāti. Īpaši smago lēmumu pieņemšanai ir svarīgs laiks. Protams, svarīgi uzsvērt arī izdevumu optimizāciju.

Vēl jāpiebilst, ka Latvijas Banka joprojām pilda vienu no uzraudzības funkcijām – mēs tā arī nespējām FKTK nodot valūtas maiņas licencēšanas un uzraudzības funkciju, to Latvijas Banka pati dara.

FKTK paņēma tikai lielo komercbanku uzraudzību, bet mazapjoma valūtas darījumus atstāja Latvijas Bankai?

Nedaudz smieklīgi, jā, bet tā sanācis...

Zinot skandālu, kāds bija ap līdzšinējo Latvijas Bankas prezidentu, pastāv bažas, ka, nomainot tikai atsevišķas pirmās personas, Rimšēviča ietekme saglabāsies. Vai nevajadzētu sākt "kapitālo remontu" visā Latvijas Bankas vadībā?

Jūs pateicāt to, ko es intervijas sākumā atturējos teikt. Manuprāt, tiešām būtu jāmainās visai komandai, bet, ņemot vērā Latvijas Bankas neatkarību, tas var notikt pakāpeniski līdz 2022.–2023. gadam, kad lielākajai daļai padomes locekļu beigsies pilnvaru termiņi. Ņemot vērā, ka pavasarī Latvijas Bankas otrajai personai beidzas pilnvaru termiņš, daudz prātīgāk tagad būtu sagatavoties kompleksām pārmaiņām, veidot jaunu vadības komandu. Igaunijā, piemēram, tā izdarīja pēc eiro ieviešanas – pagodināja bankas pirmās personas un apstiprināja jaunu vadību atbilstoši jaunajiem uzdevumiem un stratēģiskajiem mērķiem. Latvijā šajā ziņā ir atšķirīga pieeja, jo Saeimā regulāri ik pēc sešiem gadiem "pārapstiprina" bankas vadību, dažas personas pat 4–5 termiņus pēc kārtas.