Papildus jāatzīmē, ka aprīlī stājās spēkā "Aizsardzības industrijas likums". Nupat Valdībā apstiprinātais Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns 2025.-2036. gadam veicinās praktisku likuma iedzīvināšanu. Pozitīvi, ka plānā pirmo reizi ir iekļauta sadaļa par ieguldījumiem izpētes un attīstības jomā, kā arī Vadlīnijas aizsardzības un drošības industrijas iesaistei aizsardzības spēju stiprināšanā. Vadlīnijās industrijas iesaistes iespējas ir definētas 3 virzienos:
- vietējo uzņēmumu iesaiste NBS spēju attīstības iepirkumos,
- industrijas iesaiste lielo spēju līgumos,
- inovāciju attīstība aizsardzības vajadzībām.
Vadlīnijās ir definētas arī galvenās investīciju jomas nākamajiem 4 gadiem un tam paredzētais provizoriskais finansējums. Tā, piemēram, investīcijām nodrošinājuma spējas attīstībai paredzēti 500 milj. eiro, investīcijām infrastruktūras attīstībā – 400 milj., investīcijām kaujas atbalsta spējām 200 milj. Vadlīniju pielikumā ir uzskaitīti galvenie plānotie NBS iepirkumi, kuriem aicinām aizsardzības industriju savlaicīgi gatavoties.
Vadlīniju izstrāde noteikti ir nozīmīgs signāls aizsardzības industrijai un norāda uz valsts vēlmi papildus ieguldījumiem aizsardzības spēju attīstībā, sniegt pozitīvu ieguldījumu tautsaimniecībā un zinātē. DAIF Latvija, kas ir drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumu lielākā pārstāvošā organizācija nacionālā un starptautiskā līmenī, jau ilgtermiņā ir nodrošinājusi dialogu aizsardzības industrijas un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanā, pārrobežu sadarbībā, pētniecības, aizsardzības nozares un industrijas partnerību veidošanā. Vienlaikus jāatzīmē, ka DAIF Latvija biedri ir gan līderi pašmāju tirgus segmentos, gan arī aktīvi audzē eksportu. Operatīvie dati liecina, ka 2023.gadā DAIF Latvija biedru eksporta kopsumma bija 347,6 miljoni EUR. Uzsāktā starptautiskā sadarbība ļaus šim apjomam augt.
Covid pandēmija un brutālais Krievijas iebrukums Ukrainā izkristalizēja vienu būtisku problēmu – piegāžu ķēžu drošība. Svarīgi, lai krīzes situācijā mūsu armija būtu nodrošināta un te svarīgi iesaistīt vietējo industriju. Protams, primārais kritērijs ir kvalitāte un atbilstība iepirkuma prasībām. Vadlīnijās noteiktais kritērijs, ka piegāžu drošības nodrošināšanai līguma izpildes procesā jāiesaista vietējos apakšuzņemējus 30% apmērā, liecina, ka valstij ir svarīgi attīstīt vietējo nozari, kā arī veicināt tās eksportspēju.
DAIF Latvija iesaistījās Vadlīniju saskaņošanas procesā un esam apņēmības pilni turpināt darbu pie Aizsardzības industrijas attīstības stratēģijas izstrādes un Vadlīniju ieviešanas dzīvē. Vēlamies aktualizēt vairākus industrijai būtiskus jautājumus –piegāžu ķēžu drošība un iekļaušanās starptautiskajās vērtību ķēdēs, iepirkumu procesā iesaistīto iestāžu kapacitātes spēju stiprināšana, produktu testēšanas atzīšanas nodrošināšana. Nākotnē jānodrošina aizsardzības spēju attīstības plāniem atbilstošs finansējums pētniecībai, inovācijai un tehnoloģiju pārnesei. Ņemot vērā pieaugošo spiedienu kibertelpā, jāpievērš lielāka uzmanība ne tikai kiberdrošībai, bet arī kiberaizsardzībai, iesaistot plašāk industriju, kā arī citiem izaicinājumiem. DAIF Latvija, konsultējoties ar biedriem - 125 uzņēmēmumiem, izglītības un pētniecības iestādēm, kā arī asocietajiem biedriem - lielākajiem ārvalstu minitārajiem ražotājiem gatavi padziļinātai diskusijai ar aizsardzības nozari.
No savas puses, lai sekmētu industrijas inovāciju, eksporta kapacitāti un produktivitāti, esam uzsākuši īstenot projektu “Latvijas Drošības un aizsardzības industriju sadarbības tīkls”. Jau šobrī projektā ir iesaistījušies 32 uzņēmumi un 6 pētniecības iestādes. Bet projekta durvis ir atvērtas un aicinām arī citus interesentus pievienoties projektam.
Jāsaka, ka ne tikai Latvijā aizsardzība ir priortitāte. Tā ir arī visas ES prioritāte. Svarīgi, ka Latvijas un ES dokumentos atzītās problēmas un nākotnes attīstības scenrāji sakrīt. Tas ir ceļš, lai mēs dotu savu ieguldījumu kopējā Eiropas drošības sistēmā un veidotu spēcīgu un sevi aizsargāt spējīgu valstu savienību.
Politiskajās vadlīnijās nākamajai Eiropas Komisijai 2024. – 2029. ir atzīts, ka ES pēdējos gados aizsardzībai ir atvēlējusi parāk maz līdzekļu. Krievija un Ķīna aizsardzības budžetus ir audzējušas krietni vien bagātīgāk. Kopējie ES izdevumi aizsardzībai no 1999. līdz 2021. gadam palielinājās par 20%. Šajā laikā Krievijas aizsardzības izdevumi pieauga par gandrīz 300%, bet Ķīnas - par gandrīz 600%. Pašlaik lielākā daļa iepirkumu tiek veikti nacionālā līmenī, vairāk būtu jāstimulē kopīgie ES iepirkumi. Šobrīd diemžēl lielāka daļa Eiropas aizsardzības iepirkumu tiek veikti ārpus Eiropas. Tādēļ kā galvenie uzdevumi ir noteikti:
- Steidzami atjaunot, papildināt un pārveidot nacionālos bruņotos spēkus. Izveidot Eiropas Aizsardzības fondu, investējot augstākās klases aizsardzības spējās kritiskās jomās, piemēram, jūras, sauszemes, gaisa kaujas, kosmosa agrīnās brīdināšanas un kiberaizsardzībā.
- Vairāk investēt aizsardzības industrijā. Stiprināt Eiropas Aizsardzības Rūpniecības programmu, lai stimulētu kopīgus iepirkumus un, lai novērstu ES viskritiskākās spēju nepilnības.
- Apvienot Eiropas resursus un pretoties kopīgajiem draudiem, izmantojot vadošos Eiropas Aizsardzības savienības projektus. Šiem projektiem jābūt vērstiem uz lielākajiem kopīgajiem un pārrobežu draudiem. Sadarbojoties ar dalībvalstīm un cieši koordinējot ar NATO, jāveido vairāki Eiropas kopīgo interešu aizsardzības projekti, sākot ar Eiropas gaisa vairogu un kiberaizsardzību.
Aicinām uzņēmumus un pētniecības iestādes kopīgai sadarbībai, lai stiprinātu aizsardzības spējas un starptautisko drošību.