Finanšu konsultāciju kompānijas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis aģentūrai LETA sacīja, ka šie izteikumi ir vērsti uz uzmanības piesaistīšanu ar acīmredzamu nolūku radīt paniku vai samazināt kompānijas vērtību.
Tas, viņaprāt, ir saprotams, jo patlaban notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem un, iespējams, jaunajiem līdzīpašniekiem, kā arī notiek kompānijas gatavošanās iziet biržā.
"Ņemot vērā, ka pati Igaunija un Tallinas lidosta ļoti iegūst no tā, kā strādā "airBaltic", šie izteikumi no Igaunijas aviācijas eksperta nav saprotami," norādīja Rungainis.
Viņaprāt, "airBaltic" ir fundamentāli labs bizness, kā arī Latvijai un Baltijai nepieciešams, taču Covid-19 pandēmijas un tai sekojušā Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ atrodas salīdzinoši grūtā situācijā. Tomēr Rungainis uzvēra, ka situācija paliek labāka.
"Tas, ka pirmā pusgada rezultātos parādās zaudējumi, cilvēkiem, kas nesaprot, var izraisīt histēriju, bet es teiktu, ka tā ir normāla sastāvdaļa šīs kompānijas attīstībā. Protams, viss nav lieliski, jo gribētos redzēt, ka kompānija katras piecas minūtes pelna miljardu eiro, bet reālajā dzīvē mēs redzam, ka situācija paliek labāka," sacīja eksperts.
Arī aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs norādīja, ka izteikums par "airBaltic" finansiālo sabrukumu ir mazliet pārspīlēts. Viņš skaidroja, ka to apstiprina tirgus situācija, proti, tas kas notiek ar "airBaltic" obligācijām otrreizējā starptautiskajā obligāciju tirgū, kur kategoriskas reakcijas pēc pusgada pārskata publicēšanas nesekoja.
Viņaprāt, situācija nav ļoti iepriecinoša, jo var secināt, ka pirmajā pusgadā, tostarp otrajā ceturksnī, ir bijuši vairāki negatīvi ārējie faktori, kas nav atkarīgi no paša biznesa modeļa.
Tajā pašā laikā Martinovs minēja, ka patlaban nesaredz to, ka kompānijai draudētu finansiālais sabrukums.
Komentējot "airBaltic" potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) šī gada otrajā pusē, viņš sacīja, ka izredzes saglabājas, jo pusi no kompānijas zaudējumiem veidoja ārējie faktori. Vienlaikus kompānijas darbības rādītājos ir arī vairāki pozitīvi rādītāji, kas ir augstākie lidsabiedrības vēsturē.
Martinovaprāt, laiks ir pārāk īss, lai veiktu IPO novērtējumu.
"Attiecīgi lielu lomu spēlē konsultanti, kas ir pieredzējuši, un redz situāciju gan no ārpuses (investoru) puses, gan iekšpuses (kompānijas operatīvie dati). Ja "airBaltic" turpina saskatīt perspektīvu šim IPO solim, tad kompānija uz to virzīsies," sacīja Martinovs.
LETA jau ziņoja, ka igauņu aviācijas eksperts Petersons paziņojis, ka "airBaltic" finansiāli tuvojas sabrukumam un Latvijas valdībai būs jāpieņem lēmumi par turpmāko rīcību. Petersona vērtējumā "airBaltic" ir diezgan vecmodīgs nacionālās lidsabiedrības modelis, kam nepieciešamas lielas investīcijas, tādēļ tuvākajā laikā nav gaidāms, ka lidsabiedrība nesīs peļņu.
Tāpat ziņots, ka "airBaltic" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš.
"airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss iepriekš norādīja, ka zaudējumi galvenokārt saistīti ar gaidāmo "Pratt&Whitney" dzinēju deficītu 2024.gadā, kā arī paātrinātām amortizācijas izmaksām, ko rada dzinēju pilnas apkopes pirms paredzētā termiņa, kas daļēji saistīts ar metāla pulvera piegādes problēmām. Tāpat zaudējumus ietekmēja valūtas vērtības samazināšanās un vienreizējās izmaksas saistībā ar kompānijas iepriekšējo obligāciju pirmstermiņa dzēšanu.
"airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.