"Ja situācija aviācijā būs ar pozitīvu virzību, un airBaltic spēs parādīt gan obligāciju īpašniekiem, gan citiem interesentiem, ka uzņēmums ir sekmīgs, domāju, 2023.-2024.gads varētu būt tas laiks, kad aviokompānijas akcijas sākotnējā publiskā piedāvājuma veidā varētu tikt kotētas biržā," sacīja ministrs.
Vienlaikus Linkaits atzīmēja, ka prognozes par aviācijas atkopšanos no esošās krīzes ir dažādas, tostarp optimistiskākais scenārijs paredz atkopšanos pāris gadu laikā.
"Mēs pieņemam, ka 2023.-2024.gads varētu būt tie gadi, kad airBaltic saimnieciskā darbība - biznesa plāna izpilde, biznesa modelis - varētu būt pievilcīgs investoriem, ja, protams, nenotiks atkal kādas būtiskas svārstības tirgū vai kaut kas tāds, ko pašreiz nevar prognozēt," piebilda satiksmes ministrs.
Tāpat Linkaits pozitīvi novērtēja aviokompānijas privātā akcionāra sniegto atbalstu krīzes pārvarēšanā.
"Privātais investors jau ir palīdzējis sniegt atbalstu līzinga līgumu izmaksu samazināšanā apmēram 25 miljonu eiro vērtībā. Ļoti ceram, ka arī nākamajās pamatkapitāla palielināšanas kārtās privātais investors piedalīsies," sacīja Linkaits.
Jau vēstīts, ka krīzes pārvarēšanai airBaltic pamatkapitālā valsts plāno ieguldīt līdz 250 miljoniem eiro, kā arī paredzēts valsts aizdevumu 36 miljonu eiro apmērā konvertēt akcijās. Tādējādi valsts līdzdalība uzņēmuma kapitālā palielināsies no 80,05% līdz 91%.
Valsts līdzekļi airBaltic kapitālā tiks ieguldīti trijos etapos.
Savukārt lidsabiedrības mazākuma akcionārs - Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošais uzņēmums Aircraft Leasing 1 - pamatkapitāls palielināšanas pirmajā posmā nolēmis nepiedalīties. Tomēr mazākuma akcionāram būs iespējas to darīt nākamajos posmos.
airBaltic auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Aviokompānija prognozē, ka šogad tās apgrozījums būs mazāks nekā 200 miljoni eiro.