Sistēmas, kuras elementi atradīsies kā uz zemes, tā gaisā un kosmosā, izveidei ir paredzēti 175 miljardi ASV dolāru un trīs gadi (līdz Trampa prezidentūras beigām). Sākotnējie plāni liecina, ka kupola darbības zonā atradīsies, protams, pašas ASV, aptuveni trešdaļa Meksikas, kā arī Kanāda un Grenlande. Jeb, ja citiem vārdiem, tad sistēma nebūs globāla, bet gan kontinentāla, un Eiropu tā neaptvers. Tāpat kā neracionāla un arī nesamērīgi dārga ir atmesta stratēģija, ka pretraķešu aizsardzības sistēmas elementi tiek izvietoti iespējami tuvāk potenciālajiem pretiniekiem.
Plašsaziņas līdzekļos Zelta kupols paredzami un nekavējoties noveda pie analoģiju vilkšanas ar ASV prezidenta Ronalda Reigana 1983. gada martā izsludināto Stratēģiskās aizsardzības iniciatīvu, kas vēsturē palikusi kā zvaigžņu kari un kuras ietvaros tāpat bija paredzēta pretraķešu aizsardzības sistēmas izvietošana kosmosā. Protams, arī tādēļ, ka Tramps daudzkārt ir atzinīgi izteicies par Reigana kā ASV prezidenta paveikto, un šā iemesla dēļ salīdzinājumi nav nevietā.
Cits jautājums, ka Reigans zvaigžņu karus izsludināja gandrīz tikai ģeopolitisku apsvērumu dēļ, uzskatot, ka PSRS centieni īstenot līdzīgu programmu padziļinās padomju bloka ekonomiskās problēmas un pietuvinās uzvaru aukstajā karā. Militārajā ziņā iniciatīva atbilstīgu tehnoloģiju neesamības dēļ tikmēr bija lielā mērā utopiska un tā arī palika iestrāžu un daudzskaitlīgu prezentāciju līmenī.
Cits būtisks ar Reigana iniciatīvu saistīts moments ir, ka tā pārkāpa vienu no galvenajiem aukstā kara perioda tabu – par kosmosa militarizācijas nepieļaujamību. Bet, tā kā uzvarētājus netiesā un iniciatīva palika neīstenota, par to tika ātri aizmirsts, un minētais tabu vismaz vārdos turpina pastāvēt joprojām.
Šodienas tehnoloģiskās iespējas savukārt ļauj īstenot lielāko daļu pieteikto nodomu (atklāti paliek jautājumi par līdzekļu pietiekamību un termiņiem), un arī ģeopolitiskā situācija prasa no ASV šādu soli. Tajā pašā laikā tas nozīmē arī atteikšanos no kosmosa militarizācijas tabu un jaunas bruņošanās sacensības starp lielvarām sākumu, kas ir neiepriecinošs fakts, pat neraugoties uz to, ka šāda sacensība bija kļuvusi būtībā neizbēgama un gaidīts tika vairs tikai sava veida starta šāviens, kurš, tagad var teikt, ir izskanējis.