Tūlīt būs pagājuši gada pirmie trīs mēneši – kāda ir situācija pašvaldībās kopumā finanšu ziņā, ņemot vērā, ka pieauguši komunālie maksājumi, arī energorēķini, kāpusi minimālā darba alga, tika prognozēts arī nepieciešamā finanšu atbalsta iedzīvotājiem kāpums?
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nav saņēmusi detalizētu statistiku no pašvaldībām. Bet kopumā – tikko ir apstiprināts [valsts] budžets, vēl ir dažas pašvaldības, kas nav apstiprinājušas savu budžetu, līdz ar to šis gads ir mazliet savādāks, ņemot vērā, ka kavējās valsts budžeta apstiprināšana. Taču jāsaka – ir samazinājies pašvaldību budžetu kopējais īpatsvars pret valsts budžetu, par to LPS runāja ar valdību budžeta izskatīšanas laikā, un attiecīgi vienošanās un domstarpību protokolā [par valsts budžetu] mums [pašvaldībām un valdībai] palika atšķirīgi viedokļi. Taču, kopumā skatoties, pašvaldībām ir daudz dažādu papildu izdevumu, tā ir gan Rīgā, gan austrumu pierobežas, gan rietumu puses pašvaldībās, un tas ir saistīts ar to pašu energoresursu cenu straujo pieaugumu, kas attiecīgi sadārdzina visu citu preču un pakalpojumu izmaksas sociālajā jomā. Tas ir ļoti būtiski. Palielinās gan garantētā iztikas minimuma, gan mājokļu pabalstu izmaksas. Izmaksas pieaug arī saistībā ar minimālās algas apjoma pieaugumu, kam ir tieša ietekme, un visām pašvaldībām tas prasa papildus ap 35 miljoniem eiro. Taču ir arī netiešā ietekme, jo nevarēja jau tikai palielināt minimālās algas apjomu, bija jāpalielina nedaudz arī citi atalgojumi. Tas, protams, ir pilnīgi objektīvi, jo tas vienkārši bija jādara. Tāpat netiešā ietekme uz izdevumu pieaugumu ir pašvaldību pirktajiem sociālajiem pakalpojumiem, kuru izmaksas palielinājās līdz ar tās pašas minimālās algas kāpumu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdien, 30. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!