Vēl pirms kādiem desmit gadiem Siguldai tika paredzēts tāds kā Rīgas guļamrajona liktenis – vieta, kur atbraukt pārgulēt nakti, strādājot kur citur. Un tikai vienreiz gadā – rudenī, kad iekrāsojas un krīt koku lapas, tā pārvērtās par masveida tūrisma objektu. Tagad, šķiet, uztvere mainās, vai ne?
Vēsturiski, protams, sajūta bijusi tāda, kā raksturojāt. Tā bija kā kaut kāda pilsēta Gaujas senielejas krastos, kas arī tika pieminēta kā galvenā vērtība, kad prasīja, ar ko Sigulda atšķiras no jebkuras citas līdzīga izmēra pilsētas. Mums vēsturiski ir Turaidas pils, Siguldas pils, devona laika iežu atsegumi, kas kopumā iedod to sajūtu, ka Sigulda ir fantastiska pilsēta. Un arī lielā zelta lapu vērošana izpaudās tā, ka, stāvot lielā sastrēgumā, auto straumes izbrauca cauri pilsētai un devās uz Gaujas ieleju, ko tad arī uztvēra kā Siguldu. Mēs, protams, varējām būt lepni ar to, ka mums ir Gaujas ieleja, taču tas nav nekas tāds, ko mēs būtu uzbūvējuši.
Tagad esam ceļā uz to, lai mainītu šo pilsētas nosaukuma piepildījumu – ka Sigulda ir nevis tikai skaista Gaujas senleja ar devona laika atsegumiem, bet arī pasaules līmenī pamanāma, ievērojama mazā pilsēta. Katram no mums galvā ir tāds kā pasaules lielpilsētu saraksts – Londona, Parīze, Ņujorka... Tas ir pasaules metropoļu saraksts, kurā arī Rīga gribētu būt un arī ir kaut kādā mērā. Bet tikpat labi var būt arī mazo pilsētu saraksts, un mūsu ceļš ir uz to, lai tādā būtu arī Sigulda.
Tad atliek vien papūlēties, lai Sigulda būtu iekļauta nozīmīgākajos tūrisma ceļvežos.
Nē, tas izaicinājums ir ne tikai attiecībā uz tūrismu. Mēs jau katrs, it sevišķi pēc neatkarības atjaunošanas, cenšamies sev piedēvēt dažādus nosaukumus...
...Sigulda savulaik sevi dēvēja par mazo Šveici...
Ko tikai nemēģinām izmantot, lai iegūtu kaut kādu vērtību, bet tas viss strādā īstermiņā.
Ja tu nosaucies par to, kas tu neesi, tad agri vai vēlu vairs neesi arī tas, kas sākumā biji.
Līdz ar to, lai sauktos par pasaules mazo pilsētu, tev ir jābūt šī nosaukuma piepildījumam. Tas, ko mēs varam teikt, nebaidoties šo vārdu, – mēs daudzas spēlītes pārņemam no pasaules lielajām pilsētām.
Piemēram?
Šī vasara mūzikas pasākumu Siguldā ziņā. Ir unikāli ieraudzīt LP (pasaulslavena indī un poproka māksliniece Laura Pergolici (LP) – red.) koncertturnejas pilsētu nosaukumus, kur starp Londonu, Minheni un citām pasaulē labi zināmām pilsētām ir arī Sigulda. Tas pats ar A-ha koncerttūres pilsētu nosaukumiem. Tālāk – olimpiskais stāsts ar Martinu un Tomasu Dukuriem, ar brāļiem Šiciem, ar mesto izaicinājumu par līdzdalību olimpiskajās spēlēs. Uzņēmējdarbībā mēs šobrīd kļūstam pamanāmi ar to, ka tieši Siguldā vēža ārstēšanā izmanto kibernazi – tā ir pasaules līmeņa tehnoloģija, kas ne katrā metropolē ir pieejama. Tur ir tas piepildījums, par ko runāju. Mēs atļaujamies izmantot saukli "Sigulda aizrauj!".
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 1.augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Nesapraša
Re
Enģeļa viesis